Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts, proti daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par tiesību uz svešu mantu iegūšanu ar viltu (krāpšana), kas izdarīta lielā apmērā; pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par viltota dokumenta, kas piešķir tiesības, izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī pēc Krimināllikuma 299.panta par apzināti nepatiesu paziņojumu un iesniegumu notāram, ja paziņojuma un iesnieguma iesniegšana noteikta ar likumu. Ar spriedumu galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem 10 mēnešiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem.
Saskaņā ar celto apsūdzību izkrāptais dzīvoklis piederējis kādam vīrietim, kuram Latvijā nebija radu. Divus mēnešus pēc vīrieša nāves apsūdzētais ieradās pie notāres, kurai uzrādīja pirms diviem gadiem mirušā vīrieša it kā sastādīto testamentu. Lai gan notāre atbilstoši noteiktajai kārtībai bija ielikusi sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ka uz mirušā vīrieša mantu, tai skaitā dzīvokli, var pieteikties mantinieki, testaments tika nolasīts un stājās spēkā. Savukārt apsūdzētais dzīvokli reģistrēja zemesgrāmatā un vēlāk pārdeva.
Lieta Nr. SKK-179/2022 (11087014916)
