M. Kazāks pauda atbalstu E. Levita viedoklim, ka jaunajai valdībai nepieciešams stratēģiski sakārtot enerģētikas politikas nozari valstī, ieceļot politiski atbildīgu amatpersonu. Energoresursi ir kritiski Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei un uzņēmējdarbības konkurētspējai tuvākajos gados. “Atbildība par enerģētikas politiku Latvijā ir sadrumstalota, tāpēc trūkst vienota redzējuma par to, kā valsts risinās šo jautājumu ilgtermiņā,” teica E. Levits. M. Kazāks piebilda, ka vienots redzējums šobrīd trūkst arī nodarbinātības politikā.
Sarunas laikā E. Levits un M. Kazāks arī pārrunāja 2008. gada ekonomiskās krīzes parādsaistību dzēšanas procesu Latvijas kredītiestādēs. Vēl 2 mēnešus – līdz 2022. gada beigām – iedzīvotāji, kuriem joprojām ir parādsaistības no 2008. gada krīzes un kuriem nav iespējas tās nokārtot, var vērsties attiecīgajā kredītiestādē ar lūgumu tās dzēst. Līdz šim šo iespēju izmantojuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju, dzēšot saistības vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā un gūstot iespēju atgriezties legālajā ekonomikas apritē.
