VPR pārstāvji uz Lietuvu līdzi aicināja Smiltenes tehnikuma 3. kursa veterinārmedicīnas studentus, kuri intensīvā, piecu dienu ilgā pasākumā uzklausīja ārvalstu pieredzi un dalījās iespaidos par bioekonomikas sektoru Vidzemē. Tāpat uz pasākumu bija ieradušies arī jaunieši no Norvēģijas, Polijas, Vācijas, Somijas un Lietuvas.
Gatavojoties konferencei, no 15. līdz 17. oktobrim, Baltijas jūras reģiona jaunatne tika iepazīstināta ar BSSSC tīklu, bioekonomikas konceptu, devās vizītēs un piedalījās intensīvos grupu darbos par aprites, zilo bioekonomiku un atjaunojamo enerģiju. Tajos katram bija iespēja dalīties ar ieteikumiem reģionu attīstībai, balstoties uz labās prakses piemēriem bioekonomikas nozarē tepat Vidzemē.
Kā vienu no spilgtiem piemēriem sabiedrības iesaistes veicināšanā bioekonomikas procesos, Latvijas jaunieši izcēla VPR Attīstības programmas izstrādi, kas norisinājās, organizējot tiešsaistes darba grupas, tādā veidā ieklausoties bioekonomikas spēlētājos, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības viedokli un nodrošinot transparentu un iekļaujošu valsts pārvaldes darbu.
Pasākuma ietvaros tika apmeklēta arī Klaipēdas Universitātes Jūras pētniecības institūta Zivsaimniecības un akvakultūras laboratorija, kur jaunatne iepazinās ar zilās bioekonomikas izaicinājumiem un iespējām – komerciālo zivju krājumu uzturēšanu, atjaunošanu un palielināšanu, jūras un saldūdens zvejas problēmām un jaunākajiem akvakultūras pētījumiem.
Lai nodrošinātu zināšanu apmaiņu un pielietotu gūtos iespaidus praksē, noslēdzošajās dienās jaunieši piedalījās BSSSC konferencē, kurā viņiem bija iespēja strādāt kopā un debatēt ar nacionāla un starptautiska mēroga ekspertiem, piedaloties kopīgās darba sesijās. Prezentētas tika arī pasākuma pirmajās dienās radušās idejas un risinājumi dažādiem izaicinājumiem Baltijas jūras reģiona bioekonomikas attīstībā.
Kā viens no labās prakses modeļiem zilajā ekonomikā tika izteikts priekšlikums būvēt vēja ģeneratorus jūrā, lai mazinātu putnu un kukaiņu bojāeju. Tikmēr aprites bioekonomikas kontekstā jaunieši ieteica izskatīt iespējas pārņemt Taivānas praksi. Tur ieviesta iespēja nodot tukšos elektrisko motorolleru, mopēdu un motociklu akumulatorus degvielas uzpildes stacijās un vietā saņemt jau uzlādētas baterijas.
Aprites bioekonomikas sesijā piedalījās arī VPR Eksperte ekonomikas jautājumos Irīna Kulitāne, kura iepazīstināja darba grupas dalībniekus ar bioekonomikas jomā paveikto, sasniegto, apzinātajām iespējām un turpmāk risināmajiem jautājumiem Vidzemē. “Domājot par iespējām, kas šobrīd paveras aprites bioekonomikas attīstībā, novērojams, ka būtiski pieaug pieprasījums pēc specifiskiem produktiem un sastāvdaļām, kuru izcelsme ir no Vidzemes reģionā pieejamajiem bioresursiem un kuri izmantojami kā mākslīgo, ķīmisko un neveselīgo savienojumu aizstājēji,” tā I.Kulitāne.
Pieskaroties aprites bioekonomikas sektora vajadzībām, secināts, ka ir būtiski veicināt politikas veidotāju un pārvaldes institūciju domāšanas maiņu no nozaru uz starpnozaru, tādējādi radot priekšnoteikumus spēcīga dzinējspēka attīstībai, kas nodrošina virzību uz izaugsmi. Tāpat ir būtiski palielināt valsts un privātās investīcijas uzņēmējdarbības sektora, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, inovāciju un tehnoloģiju attīstības pasākumos.
Konferences noslēgumā VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova prezentēja BSSSC Inovāciju pārneses darba grupas galvenās atziņas par izaicinājumiem un iespējām, kas radušās gada garumā VPR vadībā tiekoties reizi mēnesī. Baltijas jūras reģionā īpaši būtiski ir atbalstīt mazus un vidējus uzņēmumus, lai viņu radītās inovācijas tiktu pamanītas arī citviet pasaulē, kā arī veidot koprades tīklus, kā ietvaros eksperimentēt, dalīties pieredzē un reizēm arī kļūdīties. Inovāciju pārneses darba grupas primārais mērķis – sniegt ieguldījumu inovāciju jomas attīstībā ne tikai vietēji, bet arī pārrobežu kontekstā, veicinot zināšanu pārnesi starp zinātnes, rūpniecības un valsts sektoriem.
Abu pasākumu ietvaros īsā laika posmā tika rasta iespēja ne tikai mācīties no un debatēt ar nacionāla un starptautiska līmeņa bioekonomikas ekspertiem, bet arī gūt atgriezenisko saiti un pierādīt, ka jaunatne ir gatava uzņemties atbildību nākotnes veidošanā, un prioritāšu, kas ir būtiskas Baltijas jūras reģionam, virzībā.
