DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

ES fondu projektu īstenotājiem izmaksāti jau vairāk nekā 3 miljardi eiro

Līdz šī gada septembrim Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju projektu līgumi noslēgti jau par 4,5 miljardiem eiro jeb 97 % no kopējā 2014.–2020. gada periodā Latvijai pieejamā 4,6 miljardu eiro finansējuma, savukārt projektu īstenotājiem izmaksāti jau gandrīz 70 % jeb 3,2 miljardi eiro no kopējās summas, liecina otrdien, 18. oktobrī Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) pusgada informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm.

Neskatoties uz izaicinājumiem, Latvija ir labi spējusi noturēt kopējo investīciju gaitu. Šobrīd prioritāri ir maksimāli izmantot vēl 2014.–2020. gada perioda iespējas un veiksmīgi noslēgt uzsāktos projektus, kā arī pēc iespējas ātrāk uzsākt jaunā ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīcijas, tāpēc ministrijām paralēli ES fondu programmas apstiprināšanai Eiropas Komisijā jāturpina aktīvs darbs pie konkrētu investīciju nosacījumu izstrādes un saskaņošanas, lai projektu atlases varētu uzsākt iespējami ātri,” norāda finanšu ministrs J.Reirs.

Apjomīgākās ES fondu investīcijas 2022. gadā līdz septembrim veiktas tādās jomās kā energoefektivitāte – 60 miljoni eiro, sociālā iekļaušana – vairāk nekā 40 miljoni eiro, kā arī vides aizsardzība un reģionālā attīstība, kur investēti 35 miljoni eiro.

Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas 2022. gadā izraisītos riskus, sekas un ietekmi uz ES fondu investīciju ieviešanas gaitu, īstenotāji un par ES fondiem atbildīgās iestādes rīkojas esošā regulējuma un iespēju robežās, lai līdz 2023. gada izskaņai1 maksimāli izmantotu 2014.–2020. gada perioda ES fondu piešķīruma iespējas. Eiropas Komisija uztur pozīciju izdevumu attiecināmības periodu nepagarināt un aicina projektu pabeigšanai izmantot citas iespējas. Atbilstoši Latvijas ES fondu vadībā iesaistītās iestādes konsultē projektu īstenotājus par iespējamajiem risku mazināšanas pasākumiem, lai saglabātu ES fondu atbalstu.

Lai risku pārvaldības ietvaros pilnā apmērā izmantotu 2014.–2020. gada perioda ES finansējumu un rastu iespēju sniegt ES fondu atbalstu arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, MK sēdē tika atbalstītas finansējuma pārdales starp ES fondu prioritārajiem virzieniem un 10,4 miljonu eiro novirzīšana Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajai programmai par pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Paralēli arī turpinājies aktīvs darbs pie ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzsākšanas, kas paredz vairāk nekā 4,7 miljardu eiro ES fondu investīciju iespējas Latvijā. Šī gada jūnijā FM iesniedza EK apstiprināšanai ES kohēzijas politikas 2021.-2027. gadam programmu, un EK lēmums par programmas apstiprināšanu sagaidāms 2022. gada 4. ceturksnī. FM ziņojumā uzsver, ka ministrijām investīciju sagatavošanas posmā īpaši svarīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību. 2023. gada 1. ceturksnī atbildīgās nozaru ministrijas indikatīvi plāno uzsākt projektu iesniegumu atlases par ~ 678 miljoniem eiro labklājības, izglītības, veselības, uzņēmējdarbības un energoefektivitātes jomas pasākumos.

Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešana ar kopējo pieejamo 1,82 miljardu eiro ES finansējumu līdz 2026. gada augustam ir veiksmīgi uzsākta, no EK saņemot 201 miljonu eiro par pirmajiem deviņiem izpildītajiem reformu rādītājiem likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās. Lai saņemtu nākamo un vienlaikus apjomīgāko maksājumu 438 miljonu eiro apmērā (no kopumā sešiem ikgadējiem EK maksājumiem), 2023. gadā Latvijai EK jāiesniedz maksājuma pieprasījums par 2022. gada 49 rādītāju izpildi, no tiem šobrīd kopā ir izpildīti 11. Vienlaikus atbildīgās ministrijas ziņojušas par iespējamiem atsevišķiem kavējumiem, kuriem valdība noteikusi to novēršanas termiņus. 

Arī Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu līdzfinansēto investīciju jomā ir notikusi lielākā daļa projektu konkursu, un īstenošanā ir projekti un divpusējās sadarbības pasākumi par vairāk nekā 80 miljoniem eiro, kas ir 97 % no kopumā pieejamā Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalsta finansējuma 85,4 miljonu eiro.

Turpinājusies arī sadarbība ar Šveici par Latvijas–Šveices sadarbības programmas otro periodu, kas līdz 2029. gada beigām paredz Šveices atbalstu aptuveni 45 miljonu eiro jeb 40,4 miljonu Šveices franku apmērā. FM sadarbībā ar iesaistītām Latvijas iestādēm un Šveici veikusi darbu pie nepieciešamo plānošanas dokumentu izstrādes, paredzot investīcijas Latvijā tādām jomām kā vides aizsardzība, veselība, izglītība un zinātne.

Pusgada ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022. gada 1. septembrim ir pieejams ES fondu mājaslapā - Ziņojumi Ministru kabinetam un Saeimas komisijām (esfondi.lv).

1 2014.–2020. gada perioda ES fondu projektu pabeigšanas un izdevumu attiecināmības termiņš ir 2023. gada 31. decembris.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU