DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Eiropas lietu komisija: Krievijas veiktie kara noziegumi Ukrainā nedrīkst palikt nesodīti

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 12.oktobrī, spriežot par Krievijas veikto kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanas gaitu, uzsvēra nepieciešamību stiprināt cīņu pret nesodāmību un saukt vainīgās personas pie atbildības.

Komisija sēdē skatīja Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sagatavotos dokumentus Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomei, kas notiks šo ceturtdien un piektdien Briselē.

Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja, ka 14 dalībvalstis, tostarp Latvija, ir sākušas izmeklēšanu par noziegumiem, kas izdarīti saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Šā gada 30.maijā Igaunijas, Latvijas un Slovākijas tiesu iestādes oficiāli pievienojās “Eurojust” organizētajai ES dalībvalstu tiesu iestāžu apvienotās izmeklēšanas grupai.

“Eiropas Savienības dalībvalstīm nepieciešamas īpaši ciešas savstarpējās attiecības un vienota pieeja, lai nodrošinātu ātru un efektīvu komunikāciju gan starp izmeklēšanā iesaistītajām dalībvalstīm, gan ar Ukrainas tiesību aizsardzības iestādēm,” sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Marija Golubeva.

Deputāti akcentēja visu ES dalībvalstu iesaistes nozīmi Krievijas veikto kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanā, kā arī sniegto operatīvo, juridisko un finansiālo atbalstu apvienotajām izmeklēšanas grupām.

Tāpat sēdē deputāti pārrunāja aktuālos ES migrācijas un robežaizsardzības jautājumus. Parlamentārieši atzinīgi vērtēja Čehijas prezidentūras izstrādāto Padomes secinājumu projektu par Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas ciklu.

Deputāti bija vienisprātis, ka ES līmenī arvien īpaša uzmanība jāpievērš migrantu instrumentalizācijai politiskiem mērķiem, kā arī citām hibrīddraudu formām.

“Latvijai ļoti nozīmīgs ir finansējuma aspekts un Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas dod iespējas dalībvalstīm realizēt jaunas nacionālās stratēģijas,” pauda M.Golubeva, pozitīvi vērtējot iespēju ar robežu pārvaldību saistīto pasākumu īstenošanu finansēt arī no ES fondu līdzekļiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI