DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

20 gadi pretkorupcijas jomā

Šodien, 2022. gada 10. oktobrī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzīmē savas darbības 20 gadus. Šo gadu laikā pretkorupcijas joma piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, kas pamatojamas ar dažādiem iemesliem, tostarp Latvijas pievienošanos starptautiskajām organizācijām, dažādu ārvalstu ekspertu rekomendāciju ieviešanu, arī vispārējo laikposma raksturojumu un iedzīvotāju uztveres un vērtību maiņu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume: “Pateicos KNAB darbiniekiem kas atbildīgi un nesavtīgi pilda savus darba pienākumus, partnerdienestiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī nevalstiskajām organizācijām par ieguldījumu korupcijas izskaušanā. Pateicos ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas iestājas par dzīvi bez korupcijas. KNAB 20 gadu laikā uzkrātā pieredze, zināšanas un kapacitāte ļauj publiski apgalvot – ja persona iesaistījusies koruptīvos noziedzīgos nodarījumos, KNAB par to uzzinās un rīkosies atbilstoši savām pilnvarām! Gods pār varu!”

KNAB ir vadošā pretkorupcijas jomas iestāde Latvijā, un iestādes darbības funkcijas kopš tās pirmsākumiem nav mainījušās. KNAB novērš un apkaro korupciju, kontrolē politisko partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi, kā arī uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu.

KNAB savas pastāvēšanas laikā ir veicis pirmstiesas izmeklēšanu 565 kriminālprocesos un kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūras iestādēm nosūtījis 376 kriminālprocesus pret 904 personām. KNAB izmeklētās korupcijas shēmas kļuvušas apjomīgākas un sarežģītākas, turklāt nereti šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir nevis nacionāls, bet pārrobežu raksturs. Šo gadu laikā pieaudzis arī valsts amatpersonām piedāvāto, apsolīto vai nodoto kukuļu apmērs. Pēdējos gados kriminālvajāšanai nodotajos kriminālprocesos vidējais kukuļu apmērs bijis no 20 līdz 30 tūkstošiem eiro. Līdz šim lielākais kukuļa apmērs KNAB izmeklētajās lietās bijis 2,1 milj. eiro.

2020. gadā KNAB pirmo reizi rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret Latvijā reģistrētu juridisku personu par ārvalsts amatpersonas kukuļošanu. Pašlaik KNAB statistikā ir jau četras kriminālvajāšanai nodotas krimināllietas par iespējamu ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Tas ir KNAB profesionalitātes rādītājs, un to atzinīgi novērtējusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Lielu KNAB darbības daļu aizņem arī administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšana. KNAB kopumā pieņēmis 3280 lēmumu pret valsts amatpersonām par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ierobežojumu, aizliegumu un pienākumu neievērošanu. Viens no biežāk konstatētajiem valsts amatpersonu pieļautajiem šī likuma pārkāpumiem ir lēmumu pieņemšana attiecībā uz sevi. Tāpat KNAB 20 gadu laikā pieņēmis 908 lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās saistībā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normu pārkāpumiem.

Lai veicinātu valsts amatpersonu un citu sabiedrības grupu zināšanas par pretkorupcijas jautājumiem, KNAB savas darbības laikā izglītojis vairāk nekā 69 tūkstošus personu visā Latvijā. Pēdējo gadu laikā pieaudzis izglītojamo personu skaits. Tāpat KNAB aktīvi piedalījies pretkorupcijas jomas normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā, panākot vairākas nozīmīgas izmaiņas. Piemēram, kriminalizēta politisko partiju nelikumīgu finansēšana lielā apmērā, kā arī publiskas personas institūcijām uzlikts pienākums izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai.

Latvijas, tostarp arī KNAB, veiktās darbības pretkorupcijas jomā veicinājušas Latvijas kāpumu  Korupcijas uztveres indeksā. Latvija ierindojas 15. vietā starp Eiropas Savienības valstīm, un tas ir vēsturiski augstākais valsts novērtējums. Latvijas vērtība šajā indeksā pēdējo gadu laikā pieaugusi daudz straujāk nekā Lietuvai un Igaunijai un pašlaik ir lielāka nekā tādām valstīm kā Čehijai, Polijai, Itālijai un Slovēnijai.

Līdztekus šim sasniegumam uzteicama arī sabiedrības vērtību maiņa, sabiedrībai paliekot neiecietīgākai pret korupciju. To apstiprina KNAB šī gada februārī veiktā sabiedriskās domas aptauja, kurā 85 % iedzīvotāju atzina, ka nepieļauj iespēju kukuļot valsts amatpersonas. Pēdējo gadu laikā pieaugusi arī iedzīvotāju gatavība ziņot par korupciju – aptaujā 61 % iedzīvotāju atzina, ka ziņotu, turklāt pērn KNAB saņēma 1833 ziņojumu no fiziskām un juridiskām personām par iespējamu korupciju. Tas ir pēdējo gadu augstākais saņemto ziņojumu skaits.

20 gadu laikposms mainījis gan iedzīvotāju ikdienu, gan arī KNAB darbību un prioritātes.  Lai KNAB pilnvērtīgi pildītu tam uzticētos uzdevumus, iestāde nemitīgi tiek pilnveidota – stiprināta materiāltehniskā, darbinieku un citu resursu kapacitāte. Vienas no nozīmīgākajām pēdējo gadu pārmaiņām saistītas ar ievērojamu analītiskās kapacitātes stiprināšanu. Tas ir fundamentāls mūsdienīgas pretkorupcijas iestādes stūrakmens, kas ļauj efektīvā veidā saskatīt un analizēt korupcijas perēkļus un tos apkarot.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU