“Pēdējo gadu laikā Latvijā palielinās interese par būvniecības projektu īstenošanu aizsargjoslās ap aizsardzības objektiem, kas lielākoties saistīts ar alternatīvās enerģijas ražošanu, īpaši vēja parku izbūvi, gan mūsu jūras, gan sauszemes teritorijā. Jaunā kārtība ļaus salāgot valsts aizsardzības, uzņēmējdarbības un vides aizsardzības intereses, nodrošinot gan valsts aizsardzības objektu darbības nepārtrauktību, gan radot labvēlīgu vidi atjaunojamās enerģijas attīstībai un “zaļajām” investīcijām,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Katra būvniecības projekta iespējamo ietekmi uz valsts aizsardzības objekta darbību izvērtēs Aizsardzības ministrijas eksperti. Pamatojoties uz šo vērtējumu, Aizsardzības ministrija vienosies ar projekta īstenotāju par kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību, slēdzot rakstveida vienošanos.
Ierobežojumi būvniecībai aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem galvenokārt ir noteikti, jo būvniecības objekts var ietekmēt iespējas novērot gaisa telpu vai jūras teritoriju. Piemēram, vēja parka izbūve var radīt fizisku aizēnojumu gaisa telpas novērošanas līdzekļiem.
Saņemto kompensāciju aizsardzības nozare izmantos, lai mazinātu būvniecības projekta ietekmi uz attiecīgā valsts aizsardzības objekta darbību un tas pilnvērtīgi veiktu valsts aizsardzības uzdevumus.
