DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. septembrī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Septembrī uzņēmēju noskaņojums negatīvs visās uzņēmējdarbības jomās

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada septembrī ceturto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar augustu, turpina samazināties, bet mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022. gada septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,9. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs palielinājies par 1,0 procentpunktu. Iestājoties rudenim, mazumtirdzniecībā raksturīga uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās, tāpēc pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar augustu, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,9 procentpunktiem, sasniedzot vērtību - 2,6, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, samazinoties par 2,8 procentpunktiem, rādītājs noslīdējis līdz 3,5. Septembrī ir būtiski pasliktinājies degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar augustu, rādītājs samazinājies par 16,7 procentpunktiem un noslīdējis zem nulles (- 9,0). Visoptimistiskākie septembrī bijuši uzņēmēji automobiļu tirdzniecībā (6,2), kur noskaņojuma rādītājs ir tieši tāds pats kā iepriekšējā mēnesī. Savukārt automobiļu rezerves daļu pārdošanā, to apkopē un remontā noskaņojuma rādītājs pasliktinājies par 2,7 procentpunktiem un ir vienāds ar nulli.

Septembrī 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā augustā. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 27 % un 17 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Septembrī to atzīmējuši 38 % mazumtirgotāju, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā augustā. 8 % respondentu atzīmē, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 17 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas. Šo respondentu īpatsvars, salīdzinot ar augustu, pieaudzis par 7 procentpunktiem.

Visoptimistiskākie uzņēmēji datorprogrammēšanā, vispesimistiskākie – apsardzes pakalpojumos

Pakalpojumu sektorā 2022. gada septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 3,4), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir pasliktinājies par 3,0 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie septembrī bija uzņēmēji, kas sniedz datorprogrammēšanas pakalpojumus (14,8). Tiem seko kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana, izplatīšana un demonstrēšana (10,7). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts apsardzes pakalpojumu nodrošināšanas izmeklēšanas nozarē (- 19,7), ūdens transporta pakalpojumos (- 18,1), kā arī izdevējdarbībā (- 13,7). Kopumā septembrī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs. Salīdzinot ar augustu, 22 apakšnozarēs noskaņojums ir pasliktinājies, bet uzlabojies tikai 8.

32 % pakalpojumu sektora respondentu septembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32% līdz 36%. 27 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 19 % – darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī 9 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 8 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Šo uzņēmumu īpatsvars, salīdzinot ar augustu, pieaudzis par 5 procentpunktiem.

Būvniecībā konfidences rādītājs zemākais kopš 2021. gada februāra

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā septembrī bija - 17,2, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir mazāk par 1,6 procentpunktiem. Septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem strauji pazeminājies būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajai nodarbinātības attīstībai turpmākajos trīs mēnešos (par 21,2 procentpunktiem), savukārt pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis ir uzlabojies par 1,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs septembrī samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, bet vislielākais samazinājums ir inženierbūvniecībā (par 16,2 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti augustā visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 40 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (26 %), materiālu vai iekārtu trūkums (22 %). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 21 % un 14 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums). Tāpat kā augustā septembrī 22 % respondentu norādīja, ka pašreiz būvneicību neierobežo nekādi faktori.

Būtiskākie ierobežojošie faktori būvniecības apakšnozarēs ir darbaspēka trūkums (to norāda attiecīgi 43 % respondentu ēku būvniecībā un 44 % inženierbūvniecībā) un nepietiekams pieprasījums (specializētajos būvdarbos 27 % respondentu).

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs septembrī bija - 8,4 (samazinājums par 2,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar augustu). Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies divās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,7 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 3,5 procentpunktiem). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,0 procentpunktiem) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 3,0 procentpunktiem). Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks vērtējums par produkcijas pasūtījumu pašreizējo līmeni un gaidāmo ražošanas aktivitāti turpmākajos trīs mēnešos.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām septembrī, salīdzinot ar augustu, 14 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, viena nozare ir bez izmaiņām, savukārt astoņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums uzlabojies.

24 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā septembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 33 % un 23 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 17 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

Konfidences rādītāji

(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)

Skatīt OSP datubāzē: KRE020m

 

2022. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,83, (iepriekšējā mēnesī – 93,9). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Ekonomikas sentimenta rādītājs

(ilgtermiņa vidējais 2000 – 2021 = 100)

Skatīt OSP datubāzē: KRE010m

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3 Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2021. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

4 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU