“Strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošajai inflācijai, kā arī mazināt nabadzības riskus,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.
Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021.gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8 procentiem jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā.
Grozījumi Darba likumā Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.
