Sanāksmē Čehijas prezidentūra informēja par tās prioritātēm ES Padomē, pirmā no kurām ir Ukrainas bēgļu krīzes pārvaldība un Ukrainas atjaunošana. Sanāksmes dalībnieki padziļināti diskutēja par 20.–21. oktobra Eiropadomes sagatavošanu, īpaši uzsverot vajadzību sniegt maksimālu politisko, militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai un īstenot konkrētus soļus cīņā ar enerģētisko krīzi.
“Nepieciešama ātra enerģētikas jomas priekšlikumu virzība ES Padomē. Pasākumiem enerģētikas jomā vajadzētu vienlaikus ierobežot arī Krievijas spējas īstenot karadarbību,” sacīja parlamentārā sekretāre.
Līdz ar nepieciešamību tālāk kāpināt politisko un ekonomisko spiedienu pret Krieviju, Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka aktīvi jāstrādā, lai sagatavotu un apstiprinātu 8. sankciju pakotni pret Krieviju.
“Krievija ir jāsauc pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica, “mums ir jānodrošina, ka agresors maksā par Ukrainas atjaunošanu, mums ir jāatrod tiesisks risinājums ES līmenī, kas ļautu konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un novirzīt tos Ukrainas atjaunošanai.”
Parlamentārā sekretāre pauda, ka lēmums izveidot ES Militārās apmācības misiju, lai sniegtu atbalstu Ukrainai, būtu pareizais solis.
Diskusijā par Eiropas nākotnes konferences rezultātiem Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu apstākļos īpaši nepieciešams stiprināt ES vienotību. “Konferencei par Eiropas nākotni bija izšķiroša nozīme, veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos ES lēmumu pieņemšanas procesā. Lai demonstrētu progresu pilsoņu norādīto izaicinājumu un prioritāšu risināšanā, ļoti svarīga ir regulāra atgriezeniskā saite un skaidra komunikācija,” sacīja parlamentārā sekretāre.
Diskusijas noslēgumā Čehijas prezidentūra informēja, ka 2. decembrī Briselē tiks organizēts pasākums pilsoņu pārstāvjiem Eiropas nākotnes konferencē, lai izvērtētu rezultātus un apspriestu turpmākos soļus.
Apspriežot iespējamo pāreju no vienprātības uz kvalificēto balsu vairākumu lēmumu pieņemšanas procesā ES padomē, parlamentārā sekretāre sacīja: “Mēs kopumā esam skeptiski par to, vai kvalificētā vairākuma balsošanas izmantošana Padomē, īpaši ārpolitikā un drošības politikā, stiprinātu dalībvalstu vienotību. Lēmumu pieņemšana ar balsu vairākumu tik būtiskos jautājumos var radīt situāciju, ka ES ātri pieņem lēmumus, bet nav efektīva šo lēmumu īstenošanā.”
Vienlaikus Eiropas Komisija iepazīstināja dalībvalstis ar trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskuma situāciju Eiropas Savienībā (ES). Diskusijas par ziņojumā ietvertajiem jautājumiem un rekomendācijām turpināsies nākamajās paodmes sanāksmēs.
Informācijai
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. 2022. gada otrajā pusgadā sanāksmes vada ES Padomes prezidējošā valsts Čehija.
