Vasaras izskaņā jau veikti pirmie aizsardzības pasākumi vairāk nekā 600 ha apjomā, papildus četrās vietās plānots ierīkot arī aizsargžogus, iežogojot 93 ha meža teritorijas.
Jaunaudžu aizsardzībai LVM izmanto gan augu aizsardzības līdzekļus jeb repelentus, kas dzīvniekiem mazina vēlmi izvēlēties attiecīgo jaunaudzi par barības iegūšanas vietu nepatīkamā aromāta vai garšas dēļ, gan dažādus mehāniskus aizsarglīdzekļus, kas galvenokārt kalpo kā šķērslis, lai dzīvnieks netiktu pie aizsargātās kociņa daļas.
“Ilgstoši lietojot vienus un tos pašus repelentus, dzīvnieki pie tiem var pierast un atsākt bojāt jaunos kokus. Tāpēc bojājumu risku mazināšanai nepieciešams periodiski mainīt aizsardzības līdzekļa veidu. Tomēr būtiska loma ir meža dzīvnieku blīvuma regulēšanai, ko var panākt regulāri organizējot medības ar dzinējiem vai traucēšanu, kas ir atļautas no 1. oktobra. Šādas medības ļauj novērst briežu dzimtas dzīvnieku, pārsvarā staltbriežu, uzturēšanos un pārvietošanos lielos baros, kas rada papildu risku jaunaudzēm,” skaidro LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs.
Visvairāk atjaunotās meža platības apdraud briežu dzimtas dzīvnieki – staltbrieži, stirnas un aļņi. Jaunaudzēs bezsniega apstākļos atrodama daudzveidīga barības bāze, turpretim sniega apstākļos tieši augošie koki ir pakļauti vislielākajam riskam. Dzīvnieki bojā koku galotnes dzinumus, tos nokožot, un bojā koku stumbrus, ar zobiem noplēšot mizu vai ar ragiem to noberžot. Tāpat dzīvnieki bojā arī koku sānu zarus – ja tiek nokosti visi koka sānu zari, koks var aiziet arī bojā.
Meža atjaunošana ar augstvērtīgu stādāmo materiālu ir investīcija, kuru papildus nepieciešams aizsargāt, lai nākotnē izaugtu kvalitatīvi koki. Šogad LVM atjaunoja 6,44 tūkst. ha lielas platības ar priedi, 4,46 tūkst. ha ar egli, 1,48 tūkst. ha ar bērzu un 0,35 tūkst. ha – ar melnalksni.
