Andras Levites uzruna Laimes koku parka stādīšanā Trapenē
Labdien, Laimes koku parka projekta rīkotāji!
Labdien, dārgie dabas draugi!
Man ir liels prieks šodien būt kopā ar jums un iestādīt jaunu kociņu – sarkano ozolu!
Paldies jums, dārgie draugi, par šo brīnišķīgo iniciatīvu! Jūs rādāt piemēru pilsoniskajai atbildībai par mūsu vidi un dabu.
Ļaujiet man pateikt dažus vārdus par pagātni, tagad un nākotni.
Pagātne
Latviešiem koki vienmēr ir bijuši mīļi. Senos laikos tie devuši cilvēkiem siltumu un patvērumu. Tas bija vajadzīgs tīri fiziskai izdzīvošanai.
Toreiz cilvēki koku nozīmi novērtēja. Kokiem ir veltīts neskaitāmi daudz dziesmu, teiku un sakāmvārdu. Par koku nozīmi literatūrā filoloģe Aija Priedīte ir uzrakstījusi disertāciju “Kad koki runāja”; savukārt pētnieks Guntis Eniņš sakopojis stāstus par Latvijas dižkokiem grāmatā “Koki mājas nepamet”.
Latvijas kokus, kas gadu simtos ir izauguši par dižkokiem, ir stādījuši gan Latvijas zemnieki savās sētās un laukos, gan svešu valstu vadoņi mūsu parkos un alejās. Šie dižkoki ir Latvijas vēstures liecinieki.
Man šķiet, ka koki joprojām runā, bet mūsdienu cilvēku ausis ir pilnas ar citām skaņām un trokšņiem. Mūsu ausis kokus vairs nesadzird.
Tagadne
Šogad Lielās Talkas rīkotāji aicina cilvēkus stādīt augļu kokus: ābeles, plūmes, bumbieres. Droši varu apgalvot, ka par jūsu šī gada ideju priecāsies un būs īpaši pateicīgi pediatri, bērnu endokrinologi un bērnu ortopēdi.
Pēdējos gados neveselīga uztura sekas bērniem un jauniešiem ir kļuvušas par saasinātu problēmu. Slimības, kas pirms vairākiem gadiem skāra tikai vecus cilvēkus, pediatri arvien biežāk konstatē bērniem un jauniešiem. Šīs slimības ir, piemēram, aptaukošanās, otrā tipa diabēts, locītavu artroze un citas.
Taču ābeles dāvana – ābols – ir ģēnijs. Tas uzlabo mūsu visu veselību, tam ir izcils, dabas radīts, “iesaiņojums”, un ābols ir garšīgs simt un vienā variācijā.
Veselīga jaunā paaudze ir pamats dzīvotspējīgai valstij.
Nākotne
Globālā sasilšana; Latvijā arvien biežāk un tuvāk piedzīvotās dabas katastrofas; okeāna piesārņojums. Tas viss liek mums domāt par cilvēku radīto seku novēršanu. Tas liek mums domāt par to, kā samazināt CO2 izmešus un kā atbalstīt ilgtspējīgus dzīves modeļus.
Un atkal – koki mums nāk palīgā. Koku lapās un skujās CO2 tiek saskaldīts un izlietots, kamēr atpakaļ tiek atdots skābeklis – mums un visām pārējām dzīvajām radībām.
Arī mans šodien stādītais sarkanais ozols piedalīsies mūsu klimata uzlabošanā. Man ir liels prieks arī par to, ka šis kociņš paliks vēl ilgi arī tad, kad es vairs nebūšu.
