Ārējo pieprasījumu šā gada otrajā pusgadā varētu negatīvi ietekmēt bažas par recesiju ASV un Eiropas Savienībā (ES), kā arī Krievijas agresija Ukrainā un no tā izrietošās ekonomiskās sekas jeb augstās gāzes cenas, problēmas piegāžu ķēdēs, atsevišķu izejvielu deficīts, kas pilnā apmērā vēl nav atspoguļojies nedz ES, nedz Latvijas preču ārējās tirdzniecības datos.
Uz to, ka ārējais paprasījums bremzēsies, norāda arī starptautisko institūciju atjaunotās ekonomiskās prognozes. Ja šā gada janvārī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozēja, ka pasaules ekonomika 2022. gadā varētu palielināties par 4,4%, tad, pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, SVF aktualizēja ekonomiskās prognozes šā gada jūlijā un vēlreiz samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozes 2022. gadam līdz 3,2%. Tika pārskatīta arī nākamā gada ekonomiskā izaugsme, samazinot pasaules iekšzemes kopprodukta pieaugumu līdz 2,9%. Ekonomisko prognožu pārskatīšana lielā mērā ir saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un no tā izrietošām sekām.
Preču eksporta vērtības pieaugums šā gada jūlijā bija fiksēts visām preču grupām, izņemot koksnes un koka izstrādājumu, kā arī metālu un to izstrādājumu grupu. Var atzīmēt divas preču grupas, kuras nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē. Pirmā grupa ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, to eksporta vērtībai pieaugot par 52% jeb 96 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Šīs preču grupas eksportu veicināja būtiski augstāks graudaugu, piena produktu, alkoholisko dzērienu, gaļas un zivju izstrādājumu, kā arī eļļu eksports. Savukārt, otrā preču grupa ar nozīmīgu devumu eksporta kāpumā ir minerālprodukti. Būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports pieauga vairāk nekā divas reizes jeb par 90 miljoniem eiro.
