Tiekoties ar Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieku rekonstrukcijas jautājumos Kirilu Timošenko (Kyrylo Tymoshenko), Z. Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka Latvija Ukrainā 15 gadu laikā ir investējusi 21% no visa Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības finansējuma. Šogad Ukrainā ieguldīta lielākā daļa šo līdzekļu. Paredzēts, ka divpusējais attīstības sadarbības finansējums Ukrainai būtiski pieaugs arī nākamajā gadā.
Z. Kalniņa-Lukaševica sacīja:“Ukrainas publiskā pārvalde kara apstākļos veic apbrīnojamu darbu, aizstāvot savu valsti pret agresoru un vienlaikus nodrošinot efektīvu valsts pārvaldes funkcionēšanu un publisko pakalpojumu sniegšanu. Tā mērķtiecīgi plāno valsts atjaunošanu, vienotā platformā apkopojot informāciju par nopostītajiem objektiem, un ļoti apņēmīgi virza lēmumus par reformām, kas nepieciešamas pilntiesīgai dalībai ES.”
Parlamentārā sekretāres atzīmēja, ka Ukrainas spēja sarežģītajos apstākļos fokusēt uzmanību uz attīstības mērķiem liecina par apņēmību un tālredzību, kā arī mudina partnervalstis mobilizēties turpmākam atbalstam.
Iepazīstinot ar sagatavoto Ukrainas atjaunošanas plānu, Kirils Timošenko norādīja, ka pašlaik steidzami nepieciešams atjaunot 38 000 no 86 000 objektu, kam Krievijas agresijas rezultātā nodarīti vidēji vai smagi bojājumi. Primāri nepieciešams sagatavot mājokļus ziemas sezonai, kā arī veikt skolu, slimnīcu un energoapgādes infrastruktūras atjaunošanu atbrīvotajās teritorijās, no kurām padzīts Krievijas karaspēks.
Parlamentārā sekretāre pauda izpratni par neatliekamo vajadzību sagatavot mājokļus ziemas sezonai, lai cilvēkiem tos nevajadzētu pamest. Sarunā attālināti piedaloties Čerņihivas apgabala gubernatoram, tika apspriesti Ukrainas atjaunošanas procesa organizatoriskie aspekti.
Tiekoties ar Ukrainas Ārlietu ministrijas politisko direktoru Oleksiju Ilnitski (Oleksii Ilnytskyi), parlamentāra sekretāre pārrunāja ES politiku pret Krieviju, sankciju nozīmi, Latvijas atbalstu Krimas platformas attīstībai un iesaisti rekonstrukcijas procesā, kā arī cīņu pret dezinformāciju. Parlamentārā sekretāre apliecināja, ka Latvija turpinās maksimāli atbalstīt Ukrainu.
Ar Ukrainas Augstākās Radas Eirointegrācijas komisijas vadītāju Ivannu Klimpušu-Cincadzi (Ivanna Klympush-Tsintsadze) Z.Kalniņa-Lukaševica apsprieda Ukrainas paveikto reformu procesā un nepieciešamo likumdošanas salāgošanu ar ES standartiem tādās jomās kā tiesiskums un mediju brīvība.
“Latvija sniedz atbalstu arī Ukrainas valsts pārvaldes, tostarp Ukrainas Augstākās tiesas, finanšu vadības, robežsardzes un izglītības iestāžu kapacitātes un noturības atjaunošanai un stiprināšanai. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu ceļā uz dalību ES. Plānojot turpmāko atbalstu, mums ir svarīgi izzināt aktuālās vajadzības un prioritātes, lai sniegtu iespējami efektīvāko palīdzību un dalītos ar Ukrainai tieši šobrīd nepieciešamajām zināšanām un pieredzi,” akcentēja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Atsaucoties Eirointegrācijas komisijas vadītājas lūgumam, parlamentārā sekretāre pauda Latvijas gatavību sniegt atbalstu Ukrainas valsts institūcijām darbinieku apmācībā Eiropas Savienības jautājumos un likumdošanas aktu harmonizācijā ar Eiropas Savienības normām.
Visi sarunu dalībnieki atkārtoti uzsvēra, ka gan personīgi, gan sabiedrība kopumā Ukrainā ir informēti par Latvijas sniegtā atbalsta intensitāti un to ļoti augstu novērtē.
Vizītes turpinājumā paredzētas vairākas sarunas ar Latvijas atbalstīto attīstības sadarbības projektu īstenotājiem, starptautisko organizāciju pārstāvjiem un Ukrainas amatpersonām.
