Senāts lēmumā norāda, ka, vērtējot pierādījumu pietiekamību, ņemams vērā Kriminālprocesa likumā noteiktais pierādīšanas standarts, kādā jābūt pierādītiem pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem. Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajā daļā noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Likumdevējs Kriminālprocesa likumā nav nostiprinājis izņēmumu, kas noteiktu citādu pierādīšanas standartu, konstatējot Krimināllikuma 218.pantā paredzētā nozieguma priekšmetu. Tas nozīmē, ka Krimināllikuma 218.pantā paredzētā nozieguma priekšmetu – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu objektu un tā gūšanas veidu – ir jāpierāda ārpus saprātīgām šaubām un nav pieļaujams konstatēt to pieņēmuma formā. Tādējādi, lai atzītu izvairīšanos no konkrēta nodokļa nomaksas par pierādītu, ņemams vērā Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajā daļā paredzētais pierādīšanas standarts, un Krimināllikuma 218.pantā paredzēto nozieguma priekšmetu nevar pamatot ar likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta otrajā daļā paredzēto prezumpciju, kad Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata, ja maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2021.gada 12.maija spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un attaisnots. Apelācijas instances tiesa atzina, ka izskatāmajā kriminālprocesā nav izslēgtas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, līdz ar to tiesai bija pamats taisīt attaisnojošu spriedumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkta prasībām, tas ir, apsūdzētā izdarītajā nodarījuma nav noziedzīgā nodarījuma sastāva (objektīvas un subjektīvas puses).
Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru amatpersonas dzīvesbiedre atzīta par nevainīgu un attaisnota apsūdzībā par izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, Latgales apgabaltiesas spriedums stājās spēkā 2020.gada 4.septembrī, kad Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu šajā daļā atstāja negrozītu.
Abiem apsūdzētajiem apsūdzība bija celta par to, ka viņi izvairījās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Apsūdzībā norādīts, ka uzrādītais ienākumu apjoms bija mazāks par izdevumu apjomu.
Gan pirmās, gan otrās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.
Lieta Nr. SKK-109/2021/ 12507003908
