DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. augustā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kariņš: valstīm ap Baltijas jūru ir maksimāli jāsamazina ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, īpaši enerģētikas jomā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien, 30. augustā, piedaloties Baltijas jūras valstu samitā Kopenhāgenā, Dānijā, uzsvēra, ka Eiropas valstīm ap Baltijas jūru stāv priekšā grūts, bet paveicams uzdevums maksimāli samazināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, īpaši enerģētikas jomā.

“Ir jāpārtrauc mūsu kopīgā atkarība no Krievijas energoresursiem. To ir iespējams izdarīt, strādājot visiem kopā un sadarbojoties – starpsavienojumu veidošanā, atjaunojamo energoresursu projektu attīstīšanā, kā arī, pilnveidojot likumus nacionālā un Eiropas līmenī, lai jaunos projektus enerģētikas jomā būtu iespējams īstenot ātrāk,” uzsvēra K. Kariņš.

Ministru prezidents pauda, ka valstīm enerģētiskās neatkarības stiprināšanās jomā ir jāsadarbojas tādā pašā garā un apņēmībā, kā sniedzot visaptverošu atbalstu Ukrainai, kura cīnās par savu brīvību Krievijas uzsāktajā brutālajā karā.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena samita laikā paziņoja, ka Eiropas Komisija šodien ir lēmusi par ES Kopējā interešu statusa piešķiršanu Latvijas – Igaunijas kopīgajam atkrastes vēja parkam ELWIND, kas turpmākajā projekta virzībā ļaus tam piesaistīt ES finansējumu.

Baltijas jūras valstu līderi samita ietvaros arī vienojās un parakstīja Marienborgas deklarāciju, kurā pausta Baltijas jūras valstu apņēmība stiprināt sadarbību enerģētikas jomā, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus veicinot klimata neitralitāti Eiropas Savienībā.

To iecerēts panākt, palielinot pa jūru importētās degvielas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un sašķidrinātās biogāzes apjomu, attīstot jūras vēja enerģijas iegūšanu Baltijas jūras reģionā, kā arī pētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu attīstības iespējas.

Tā panākšanai līderi vienojās stiprināt sadarbību politiskā līmenī starp Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm enerģētiskās drošības jomā, tostarp paātrinot atjaunojamo energoresursu piegādi.

Ar visu deklarācijas tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā šeit.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien, 30. augustā, Kopenhāgenā, Dānijā, piedalījās Baltijas jūras valstu samitā, kas veltīts enerģētiskās drošības jautājumiem. Tajā piedalījās arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas), Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), Dānijas premjerministre Mete Frederiksena (Mette Frederiksen), Somijas premjerministre Sanna Marina (Sanna Marin), Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki), kā arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI