Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra: “Šajā telpā pirms 31 gada tika veidota gan politikas, gan tiesību vēsture. Islande pierādīja, ka salīdzinoši mazas valstis var mainīt vēsturi. Tieši mazas valstis nav saistītas ar ģeopolitiskām ambīcijām, tās var vieglāk ievērot multilaterālisma jeb daudzpusīguma principu.”
E. Levits skaidroja, ka šis multilaterālisma princips ir 1945. gadā ANO Statūtos izveidotās pasaules miera kārtības pamats: “Piemērojot multilaterālisma principus, mēs redzam, ka nav lielu vai mazu valstu, ir tikai vienlīdzīgas valstis. Islande darbojās kā ledlauzis, lai Baltijas valstis atkal tiktu iekļautas starptautiskajā kārtībā, proti, gūtu starptautisku atzīšanu. Tas bija emocionāli toreiz, un tas ir emocionāli arī tagad, jo mēs redzam, ka līdzīgi domājošas valstis pasaulē ir svarīgas.”
“Runājot par šī notikuma juridisko aspektu, Islande radīja ļoti svarīgu precedentu starptautiskajās tiesībās – atkārtotu pasaules miera kārtības atzīšanu, jo Baltijas valstu okupācija bija tās pārkāpums,” atzīmēja Valsts prezidents.
