Salīdzinājumā ar 2021. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 27%, savukārt maksājumu kopapjoms pieauga par 19.5%.
"2022. gada 1. pusgadā klientu kopējais bezskaidrās naudas maksājumu skaits un apjoms turpināja palielināties. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, maksājumu skaits palielinājās par 27%, savukārt apjoms – par 19.5%. Maksājumu skaita un apjoma pieaugumu šoreiz veicināja gan iedzīvotāju patēriņa pieaugums, gan tas, ka, mainoties maksājumu statistikas noteikumiem, daļa statistikas respondentu pilnveidoja maksājumu uzskaites metodoloģiju, gan arī valstī pieaugošā inflācija," tendences maksājumu jomā komentē Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš.
Visbiežāk veiktie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (59.7% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un kredīta pārvedumi (38.8% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).
Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2022. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karti uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.
Iedzīvotājiem bija pieejami 44.3 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un gandrīz 900 bankomātu. 2021. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.1 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.6 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).
2022. gada 1. pusgadā veikti 19.1 milj. zibmaksājumu 6.5 mljrd. eiro apjomā.
Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē (https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/maksajumu-sist-statistika).
Uzziņa
Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.
2017. gada augustā Latvija kā pirmā eiro zonā sāka izmantot zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.
2019. gada vasarā plašāka sabiedrība uzzināja par vēl vienu inovatīvu risinājumu – Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.
Latvijas Banka ir izveidojusi zibmaksājumu laboratoriju ZibLab++ – inovatīvu sadarbības platformu, lai tirgus dalībniekiem palīdzētu kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus, uz zibmaksājumu un zibsaišu tehnoloģiju pamata izstrādājot produktus un pakalpojumus saviem klientiem. Laboratorijas darbs palīdzēs sabiedrībai, finanšu institūcijām un ieinteresētiem komersantiem sekot līdzi zibmaksājumu, zibsaišu un zibenīgu maksājuma pieprasījumu iespēju attīstībai, kā arī citām maksājumu jomas inovācijām, kas balstās uz šīm iespējām. Detalizētāku informāciju sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumu-laboratorija.
Nākamais Latvijas Bankas sniegto inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības posms saistīts ar ieceri ieviest zibenīgus maksājuma pieprasījumus starpbanku līmenī.
