“Latgales reģions, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, tā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ir ļoti nozīmīgs valsts kopējās drošības nodrošināšanai, tāpēc ir īpaši svarīgi stiprināt iekšlietu dienestus tieši Latgalē. Paldies Latgales pašvaldībām, kuras izrāda iniciatīvu, lai attīstītu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu reģionā, kuras aktīvi iesaistās, sniedzot palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem, un kuras aktīvi domā par civilās aizsardzības uzlabošanu savā novadā,” uzsver iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
Valdība tika informēta par atbalsta pasākumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem Latgales reģionā. Latgales reģiona pašvaldības sniedz būtisku ieguldījumu Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā, jo faktiski kalpo kā "buferzona" valsts ārējo sauszemes robežu šķērsojošām personām, kuras tranzītā caurceļo Latvijas Republiku, tādējādi mazinot slogu citām pašvaldībām. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju laika periodā līdz 2022. gada 23. augustam valstī izmitināti 12 467 Ukrainas civiliedzīvotāji, no kuriem Latgales pašvaldībās izmitināta 1376 persona. Visvairāk Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināti ar Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas pašvaldību atbalstu.
Ir veikta virkne pasākumu civilās aizsardzības sistēmas darbības pilnveidošanā, cilvēku glābšanas spēju celšanā, kā arī VUGD materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanā, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu resursu izmantošanu un paaugstinātu VUGD darbības efektivitāti un reaģēšanas spējas.
Līdz 2026. gadam Atveseļošanas fonda ietvaros Latvijā plānots uzbūvēt jaunus katastrofu pārvaldības centrus, tai skaitā arī Daugavpilī, Līvānos un Viļānos. Tāpat no valsts budžeta līdzekļiem piešķirti 14,67 miljoni eiro augstas gatavības jaunu ugunsdzēsības depo būvniecībai Aizputē, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Kandavā, Priekulē, Rūjienā un Saulkrastos. Minētais finansējums ietver arī būvniecības izmaksu sadārdzinājuma segšanu.
Valdība ir atbalstījusi Iekšlietu ministrijas iniciatīvu izvērtēt iespēju publiskās un privātās partnerības finansējuma piesaistei jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecībai Latgales reģionā tādi tiktu izbūvēti Preiļos, Ludzā, Krāslavā, Rēzeknē, Balvos un Zilupē. Papildus tam tiek meklēti risinājumi vēl vairāku jaunu ēku būvniecībai.
Īstenojot plānotās būvniecības ieceres, būtiski tiks uzlabota iekšlietu dienestu darbības efektivitāte un reaģēšanas spējas, nodarbināto darba apstākļi, uzlabota institūciju savstarpējā sadarbība, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Atbilstoši valdības deklarācijā noteiktajam tiek turpināta Austrumu robežjoslas izbūve un aprīkošana, lai pabeigtu tās infrastruktūras izveidi un modernizēšanu.
Iespēju robežās Iekšlietu ministrija ir iesaistījusies energoefektivitātes paaugstināšanas projektos. Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu un no valsts budžeta līdzekļiem ir plānoti ārējo konstrukciju un siltummezglu sakārtošanas pasākumi, tai skaitā Latgales reģionā iekšlietu nozares objektos Preiļos, Ludzā, Rēzeknē un Daugavpilī.
Piesaistot ES finansējumu no Integrētās robežu pārvaldības fonda, līdz 2025. gadam paredzēts paplašināt un modernizēt Valsts robežsardzes Kinoloģijas centru Rēzeknē.
Iekšlietu ministrija veikusi arī virkni pasākumu iekšlietu nozarē nodarbināto darba samaksas palielināšanai un sociālo garantiju pilnveidošanai, piemēram, paaugstināta koledžu kadetu mēnešalga no 455 eiro uz 588 eiro, tai skaitā arī Valsts robežsardzes koledžā Rēzeknē; noteikta piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu līdz 300 eiro mēnesī amatpersonām, kuras ikdienā pilda dienesta pienākumus uz valsts robežas; palielinātas mēnešalgas izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem; veikta mēnešalgu izlīdzināšana starp dienestiem; no 2022. gada 1. jūlija amatpersonas saņem piemaksu par dienesta pienākumu pildīšanu svētku dienās 100% apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes. Tāpat piešķirts papildu finansējums, lai no 2023. gada palielinātu mēnešalgas vidēji par 10% amatpersonām, kuras nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošajiem ģeopolitiskiem riskiem.
