Pasākums iesākās ar radošo darbnīcu “Botāniskais bareljefs” norisi mākslinieces Inetas Bureņas vadībā. Pēc radošajām darbnīcām eksperti un dažādu vecuma grupu pārstāvji diskutēja par tēmu “Kāpēc Latvijā joprojām ir aktuāla diskriminācija uz vecuma pamata?”. Diskusijā iezīmējās vairākas būtiskas atziņas, ka, piemēram, gados vecāki cilvēki labprāt uzdrošinātos vairāk, taču bieži saņem nopēlumu jau pašu ģimenēs, ka vecam cilvēkam nepieklājas tā rīkoties un uzvesties.
Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Agnese Dāvidsone diskusijas apmeklētājiem sniedza ieskatu tēmās, kas saistītas ar mediju vidi un saziņu sociālo tīklu vietnēs.
“Jāsaprot, ka sociālie mediji mūsdienās uztur esošos priekšstatus par to, kā mums jāizskatās, kādiem jābūt dzīves standartiem un to, kā mēs vērtējam cilvēkus. Mēdz teikt – ir sociālie mediji un ir realitāte. Tas jāņem vērā arī tad, kad runājam par diskrimināciju dažādās vecuma grupās. Tie arī zināmā mērā ir priekšstati, kas veidojas gan mediju vides, gan sociālo mediju ietekmē. Bet labā lieta ir tā, ka sociāliem mediji arvien vairāk lauž aizspriedumus, kas mums bija iepriekš. Piemēram, kaut vai viedokli, ka veci cilvēki to vien dara, kā savas vecumdienas pavada mājas vidē. Sociālajos mediju saturā ir redzams, ka arī gados vecāki cilvēki aktīvi ceļo, nodarbojas ar sportu, apmeklē kultūras un mākslas pasākumus. Tā ka straujā informācijas aprite arī savā ziņā maina mūsu priekšstatus,” pauž Agnese Dāvidsone.
Pasākuma dalībnieki atzina, ka šāda veida aktivitātes ir nepieciešams rīkot regulāri, jo, tikai pateicoties tam, ka dažādas vecuma grupas satiekas vienā vidē un vietā, ir iespējams iepazīt to dažādību un to, cik interesantas ir dažādu cilvēku dzīves pieredzes. Diskusiju dalībnieki no Vidzemes Augstskolas norādīja, ka studentiem un gados vēl jaunākiem cilvēkiem dzīves skrējienā ir grūti aizdomāties par to, kā būs tad, kad pienāks mūža otrā puse. Tomēr no sarunām ar senioriem saprotams, ka viņi ir dzīvojuši tikpat aktīvu un aizraujošu dzīvi kā mēs, iegūstot vērtīgu pieredzi.
“Vidējais dzīves ilgums visā pasaulē pakāpeniski pieaug, un tas ļauj cilvēkiem ilgāk izbaudīt dzīvi. Pilnvērtīga dzīves baudīšana iespējama vien tad, ja ģimene un pārējā sabiedrība ļauj justies kā pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem un arī pats esi gatavs nezaudēt aktivitāti. Svarīgi būt atvērtiem dažādībai un veicināt paaudžu sadarbību, novērtējot tās priekšrocības un prasmes, ko piedāvā dažādi vecumi, kopā veidojot saliedētāku un iekļaujošāku sabiedrību,” saka SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Saskaņā ar Eirobarometra 2019.gada pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā datiem 40% Latvijas respondentu uzskata, ka Latvijā ir izplatīta vecuma diskriminācija, norādot, ka persona ir pārāk veca vai pārāk jauna. To apstiprina arī tiesībsarga 2020.gadā veiktais pētījums par diskriminācijas izplatību nodarbinātības vidē, kurā vecumu kā galveno diskriminācijas faktoru min 58% aptaujāto. Lai arī par vecuma diskrimināciju sabiedrībā ir runāts daudz, tomēr šī problēma vēl joprojām ir aktuāla.
