DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. augustā, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Mājsaimniecībām kļuvis nedaudz vieglāk segt ikdienas izdevumus

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, Latvijas mājsaimniecībām kļuvis nedaudz vieglāk segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajā datu krājumā “Bērni Latvijā, 2022”. Par 4,4 procentpunktiem ir palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus var segt viegli vai ļoti viegli. Visvairāk situācija ir uzlabojusies pāriem ar 3 un vairāk bērniem līdz 17 gadu vecumam – 2021. gadā viegli vai ļoti viegli ikdienas izdevumus spēja veikt 16,1 % pāru, savukārt 2020. gadā – 6,9 %.

Gada laikā par 4,3 procentpunktiem samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai lielām grūtībām. 2021. gadā 34,0 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem, kā arī 24,1 % pāru ar trim un vairāk bērniem savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām (2020. gadā attiecīgi 37,5 % un 25,2 %).

Pāri, kas audzina vienu vai divus bērnus retāk norādīja, ka saskārušies ar finansiālām problēmām. Savus ikdienas izdevumus ar grūtībām vai ar lielām grūtībām sedza 9,1 % pāru ar diviem bērniem un 10,2 % pāru ar vienu bērnu.

Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumus dažāda tipa mājsaimniecībās 2021. gadā

(procentos)

 Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNN150

Mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem, kā arī pāri ar trim un vairāk bērniem visbiežāk nevarēja atļauties sev nodrošināt vairākas pamatnepieciešamības trūkuma dēļ. 2021. gadā 58,9 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem un 45,3 % pāru ar vismaz trim bērniem nevarēja atļauties segt pēkšņus neparedzētus izdevumus 3651 eiro apmērā, savukārt nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām nevarēja attiecīgi 31,8 % un 21,9 % mājsaimniecību, lietot savām vajadzībām vieglo auto – attiecīgi 25,4 % un 12,0 % mājsaimniecību. Turklāt 16,5 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem un 15,9 % pāru ar trim un vairāk bērniem naudas trūkuma dēļ pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem, īri vai kredīta maksājumiem.

 

16 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties sev nodrošināt atsevišķas pamatiespējas, 2021. gadā

(procentos)

 Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNN190

 

Covid-19 krīzes ietekmē ienākumi mainījās vairāk nekā pusei mājsaimniecību

2021. gadā 53,4 % aptaujāto mājsaimniecību atzina, ka Covid-19 krīze ir ietekmējusi viņu ienākumus. Visvairāk ienākumu izmaiņas izjuta pāri ar trīs un vairāk bērniem (69,3 %) un mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem (69,0 %).

Mājsaimniecību ienākumu izmaiņas Covid-19 krīzes ietekmē 2021. gadā

(procentos)

 Skatīt Oficiālās statistikas portālā: MOD21_01

2021. gadā 33,0 % pāru ar trim un vairāk bērniem un 29,5 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem pēdējo 12 mēnešu laikā bija samazinājušies ienākumi. Nedaudz mazāk ar šīm nevēlamām izmaiņām saskārās pāri ar vienu bērnu (24,8 %) un pāri ar diviem bērniem (29,1 %). Par gaidāmām ienākumu izmaiņām turpmākajos 12 mēnešos 24,6 % pāru ar diviem bērniem un 22,7 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem pauda cerību, ka viņu ienākumi palielināsies. Pāri ar trim un vairāk bērniem retāk izteica prognozi, ka viņu ienākumi gada laikā varētu pieaugt (18,3 % gadījumu).

Statistisko datu krājumā „Bērni Latvijā, 2022” apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, izglītošanu, sociālo aizsardzību, informācijas tehnoloģiju lietošanu, vardarbību pret bērniem un bērniem konfliktā ar likumu.

1 Neparedzētie izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2021. gadā tika ņemts vērā 2018. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2021. un 2020. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 365 eiro, 2019. gadā – 330 eiro, 2018. gadā – 320 eiro un  2011. gadā – 277 eiro).

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Ārkārtējā situācija, kas tika izsludināta, lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, ir noslēgusies. No 1. marta iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības pasākumi un ierobežojumi ir apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU