DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Jūlijā uzņēmēju noskaņojums negatīvs visās uzņēmējdarbības jomās

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada jūlijā samazinājās visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar jūniju, ir nedaudz uzlabojušies, bet mazumtirdzniecībā un būvniecībā turpina samazināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji1 raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums pasliktinās visās apakšnozarēs

2022.gada jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija -4,6. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs samazinājies par 3,1 procentpunktu. Sezonāli nekoriģētais rādītājs bija 6,6, kas ir būtiski zemāks nekā ierasti vasaras sezonā. Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar jūniju, konfidences rādītājs samazinājies pārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot 4,0, bet nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā nokritis līdz attiecīgi 10,3 un 7,6. Visoptimistiskākie jūlijā tāpat kā iepriekšējos trīs mēnešus bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu pārdošanas nozarē (16,4), bet vissliktākais uzņēmēju noskaņojums ir automobiļu rezerves daļu pārdošanā, to apkopē un remontā (-8,8).

Jūlijā 25 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Salīdzinot ar jūniju, par 3 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru minējuši nepietiekamu pieprasījumu (22 %). Savukārt darbaspēka trūkumu izjūt 19 % mazumtirgotāju, un tas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā. Kā jau ierasts īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (39 %). 6 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 10 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

Jau otro mēnesi visoptimistiskākie uzņēmēji izmitināšanā, vispesimistiskākie – izdevējdarbībā

Pakalpojumu sektorā 2022. gada jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (-1,5), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir uzlabojies par 2,1 procentpunktu. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā bija uzņēmēji izmitināšanas (38,7), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga (27,9) un finanšu pakalpojumu (izņemot apdrošināšanu) (25,1) nozarēs. Visās šajās nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauguši vidēji par 5 procentpunktiem. Tāpat kā pirms mēneša vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts izdevējdarbībā (-23,9) un pasta un kurjeru darbībā (-21,22). Šajās nozarēs uzņēmēju noskaņojums pēdējā mēneša laikā turpinājis pasliktināties. Kopumā jūlijā noskaņojums bija pozitīvs 20, bet negatīvs 9 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē (juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi) konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

35 % pakalpojumu sektora respondentu jūlijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, un to īpatsvars nav būtiski mainījies kopš aprīļa. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 20 % – darbaspēka trūkums. Tāpat kā jūnijā 11 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 5 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām samazinās

Konfidences rādītājs būvniecībā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem ir -16,2, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,9 procentpunktiem. Šis ir zemākais būvniecības konfidences rādītāja novērtējums kopš pagājušā gada marta. Salīdzinot ar jūniju, jūlijā mazāk optimistiskas bijušas uzņēmēju prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs ir samazinājies inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz pieaudzis ēku būvniecībā.

Jūlijā būvniecības nozari joprojām visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu un darbaspēka trūkums (norādījuši attiecīgi 32 % un 30 % respondentu). Nepietiekamu pieprasījumu un finansiālas grūtības atzīmējuši attiecīgi 27 % un 20 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums un finansiālas grūtības, pieaudzis attiecīgi 2,3 un 2 reizes, savukārt darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi 1,2 reizes. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori jūlijā minēti būvmateriālu un resursu cenu kāpums (12 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (3 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 ietekmi atzīmējuši 1 % apsekoto uzņēmumu. 20 % būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, samazinājums par 10 procentpunktiem).

Apstrādes rūpnieku noskaņojums nedaudz uzlabojas

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieaudzis par 0,4 procentpunktiem un ir -4,2. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvākas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem, kā arī lielāks gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazinājums. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, tekstilizstrādājumu ražošana, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana un metālu ražošana. Savukārt samazinājums ir nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, dzērienu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, par 15 procentpunktiem samazinājies (sarūkot līdz -6,7 procentpunktiem) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, par 19 procentpunktiem samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) un par 11 procentpunktiem – uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm). Savukārt nedaudz uzlabojusies apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (ārējā tirgū ES valstīs sasniedzot pozitīvu vērtību, savukārt ārpus ES valstīs joprojām uzrādot negatīvu vērtību).

Salīdzinot ar jūniju, nedaudz samazinājies respondentu skaits, kuri kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu un nepietiekamu pieprasījumu (abus faktorus atzīmējuši 24 % uzņēmumu). Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, materiālu vai iekārtu trūkuma faktora ietekme pieaugusi par 7 procentpunktiem. Savukārt uzņēmumu īpatsvars, kuri kā ierobežojošos faktorus norādījuši darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības, saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī (attiecīgi 24 % un 12 % aptaujāto uzņēmēju). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori jūlijā minēti ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (8 % uzņēmumu), kā arī karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankcijas (5 % respondentu). Covid-19 ietekmi (saslimstība, nenoteiktība, tikšanās ar klientiem) atzīmējuši 1 % apsekoto uzņēmumu. 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, samazinājums par 3 procentpunktiem).

Konfidences rādītāji

(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)

Skatīt OSP datubāzē: KRE020m

2022. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,83, (iepriekšējā mēnesī – 90,4). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Ekonomikas sentimenta rādītāja pieaugumu galvenokārt sekmējis būtisks patērētāju noskaņojuma uzlabojums jūlijā.

Ekonomikas sentimenta rādītājs

(ilgtermiņa vidējais 2000 – 2021 = 100)

Skatīt OSP datubāzē: KRE010m

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3 Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2021. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

4 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU