Krievijas karadarbība Ukrainā ir negatīvi ietekmējusi Latvijas un pasaules finanšu sistēmu. Finanšu ministrs uzsvēra, ka, neraugoties uz to, lielākie iekšzemes kredītdevēji uzrāda lielāku stabilitāti nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt, banku sektora pretestība ekonomiskajiem satricinājumiem vērtējama kā laba. Jāņem vērā, ka iespaidu turpmāk var atstāt enerģijas cenu kāpums un inflācija, piegādes jautājumi, un izaugsmes sabremzēšanās.
Finanšu ministrs norādīja uz virkni izaicinājumu Latvijas finanšu sektorā, kā piemēru minot augstākas procentu likmes nekā vidēji eirozonā, ko izraisa konkurences trūkums uzņēmumus kreditējošo banku sektorā, kā arī maz attīstītu kapitāla tirgu. Līdz ar to ministrs uzteica EK iniciatīvas kapitāla tirgus attīstībā un tehnisko atbalstu Latvijai tā iedzīvināšanā, piemēram, IPO fonda izveidē kopā ar citām Baltijas valstīm.
Ministrs akcentēja, ka sadarbība Baltijas valstu starpā pašlaik ir nozīmīgāka nekā iepriekš, veidojot stratēģisku sadarbību tautsaimniecībai būtisku nozaru uzņēmumu starpā, paļaujoties vienam uz otru tajās jomās, kur vēsturiski uzņēmumu darbība kādā no valstīm ir bijusi spēcīgāka un kopīgiem spēkiem nodrošinot drošību tādās nozarēs kā enerģētika un pārtikas ražošana.
Sarunā ar komisāri ministrs norādīja, ka Baltijas valstu un Krievijas saikne ir mazāk nozīmīga, nekā varētu šķist. Pēdējos gados ekonomiskie riski ir mērķtiecīgi diversificēti, lai samazinātu ekonomisko atkarību, īpaši eksporta jomā.
Latvija pilnībā atbalsta visu iespējamo sankciju ieviešanu Krievijai, stingri iestājoties pret tās militāro agresiju Ukrainā. Daļa no sankcijām ietekmē arī Latvijas ekonomiku, īpaši enerģētikas sektorā, bet mēs esam ieviesuši un turpināsim ieviest vēl striktākus mērus pret agresoru. Ir jādara viss, lai rastu tiesisku risinājumu iesaldēto aktīvu konfiscēšanai un novirzīšanai Ukrainas atbalstam.