Latvija kopumā atbalsta, ka ir jāmeklē risinājumi ilgtspējīgai AAL lietošanai Eiropas Savienības līmenī, tomēr ministru padomē Latvija uzstās, ka nepieciešama sabalansētāka pieeja tik kardinālam AAL lietošanas samazinājumam, kas ne tikai neveicinās mūsu lauksaimnieku konkurētspēju, bet arī samazinās ražu apstākļos, kad pārtikas pieejamība pasaulē patlaban ir īpaši aktuāla. Būtiski, ka Latvijā jau pašlaik AAL uz hektāru tiek lietoti mazākā apjomā, salīdzinot ar to, ko vidēji uz hektāru lieto Eiropas Savienībā.
Ņemot vērā problēmas pārtikas tirgū, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē katru mēnesi ir arī diskusija par situāciju lauksaimniecības tirgū, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Amatpersonas izteiks dalībvalstu viedokli par šāgada graudaugu ražas nodrošinājumu ES iekšienē un globāli, ņemot vērā situāciju Ukrainā. Pārrunās arī nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu Ukrainai eksportēt graudu krājumus, ko kara dēļ nav iespējams izvest no valsts.
Dalībvalstis pārrunās jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģisko plānu apstiprināšanas virzību, kas nepieciešama, lai varētu sākt ieviest jaunos KLP pasākumus.
Darba kārtībā ir ES Padomes secinājumu apspriešana par jauno ES akvakultūras stratēģiju. Secinājumi atspoguļo galvenās risināmās problēmas ES akvakultūrā un tās galvenos elementus, kas vēl jāizstrādā.
Dalībvalstu amatpersonas arī iepazīsies ar pašreizējās ES Padomes prezidējošās valsts – Čehijas – darba programmu prezidentūras periodam līdz šāgada beigām. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē piedalīsies Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
