Negadījumos pie ūdens galvenokārt gūti sasitumi, vaļējas brūces, mežģījumi, lūzumi, tostarp mugurkaula traumas, kas nereti ir kritiena vai lēciena ūdenstilpnē sekas. Diemžēl šādi negadījumi mēdz beigties ar invaliditāti vai būt letāli. Pēdējo trīs gadu laikā ik gadu vairāk nekā 60% noslīkušo bijuši alkohola reibumā, nedaudz vairāk nekā puse (51%) no tiem bijuši vecumā no 35 līdz 49 gadiem un vairums letālo negadījumu notikuši aktīvākajā peldsezonā – no jūnija līdz augustam.
Alkohola ietekmē cilvēki kļūst neapdomīgāki, jūtas pārāk droši un nereti rīkojas pārgalvīgi, tostarp lecot uz galvas ūdenī. Samazinās arī koordinācijas spējas un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu cilvēks ir aizpeldējis. Cilvēks nevar objektīvi izvērtēt savas rīcības sekas. Arī ķermenis, zaudējot siltumu, cenšas nodrošināt asins pieplūdi dzīvībai svarīgiem orgāniem, taču alkohols šo procesu kavē. Tādējādi ķermeņa temperatūra samazinās, parādās drebuļi, organismam pakāpeniski zūd spēja nodrošināt dzīvībai svarīgus procesus.
Kakla skriemeļu lūzumu un muguras smadzeņu bojājumu, atpūšoties pie ūdens alkohola reibumā, guvis arī Mārtiņš Karnītis, kurš ratiņkrēslā pavada nu jau 19 gadus: “Atpūtāmies kopā ar draugiem, tika lietots arī alkohols. Draugi izdomāja atrakciju – lēkt no mašīnas dīķī. Pāris reizes veiksmīgi ielēcu uz galvas dīķī, bet tad kaut kas samisējās un man paslīdēja kāja. Atsitos pret krastu, jutu, ka nevaru vairs pakustināt ne rokas, ne kājas.”
Kopumā slimnīcā un rehabilitācijā M. Karnītis pavadīja četrus mēnešus, bet pēc tam bija jāmācās dzīvot no jauna – elpot, sēdēt, ēst, jāpielāgo arī dzīvesvieta. “Muļķīgākais ir tas, ka no šādām traumām ir viegli izvairīties, jo tās ir saistītas tikai ar paša pārgalvīgo rīcību, nevis kādiem apkārtējiem faktoriem. Alkohols noteikti nav savienojams ar aktīvo atpūtu,” uzsver Mārtiņš Karnītis.
Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvalde atgādina, ka alkohols var palielināt noslīkšanas risku, jo cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš neapdomīgi riskē. Alkohola ietekme uz katru cilvēku var būt ļoti atšķirīga. Tas nozīmē, ka nepastāv tāds alkohola daudzums, kas varētu būt drošs ikvienam, jo pat nedaudz lietots alkohols var ietekmēt cilvēka uzvedību.
“Strādājot par glābēju, ikdienā var redzēt nervus kutinošus brīžus, kad cilvēku no nelaimes šķir vien pussolis. Briesmīga ir tā sajūta, ka apreibinājies cilvēks neieklausās glābēju padomos, rīkojas neapdomīgi, kam seko letāls iznākums. Diemžēl ne vienmēr un ne visiem glābēji spēj palīdzēt, tāpēc skaidrošana un prevencija ir neatņemama sabiedrības izglītošanas pasākumu daļa. Ir jābūt atbildīgiem pašiem par sevi un līdzcilvēkiem,” uzsver Jānis Skrims, Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenā speciālista pienākumu izpildītājs, piebilstot, ka atpūta uz ūdens nav savienojama ar alkohola lietošanu. Tāpēc, ja tomēr ir lietots alkohols, domājot par savu veselību un dzīvību, labāk palikt krastā.
Alkohola lietošana un atpūta pie ūdens nav savienojamas lietas. Ja cilvēks ir iereibis, viņam ir kategoriski aizliegts iet peldēties! Ir jāattur arī līdzcilvēki no došanās ūdenī, ja viņi ir alkohola reibumā. Labāk palikt krastā!
Mārtiņa Karnīša pieredzes stāsts: https://www.youtube.com/watch?v=kGXE5eptg-8
SPKC īstenotās kampaņas “Pārgalvības cena. Nelec!” mērķis ir informēt par drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī skaidrot, kādas sekas var rasties pārgalvīgas rīcības rezultātā, lecot uz galvas ūdenī. Plašāka informācija par kampaņu: https://www.spkc.gov.lv/lv/pargalvibas-cena-nelec.
