DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Renārs Griškevičs: Valsts īpašumu portfeļa attīstību balstām ilgtspējīgos lēmumos

Ilgtspējas pamatā ir ideja, ka mūsdienu sabiedrības dzīvesveids nedrīkst apdraudēt nākamo paaudžu vajadzības un pieejamos resursus to īstenošanai. Ar ambiciozu, bet mūsu bērnu un mazbērnu dzīvēm kritiski svarīgu mērķi Eiropas Komisija cer padarīt Eiropu par pirmo klimata neitrālo pasaules daļu. Valstu vadībām un uzņēmējiem straujākus vai lēnākus, tomēr mērķtiecīgus ilgtspējas soļus liek spert Eiropas Zaļais kurss, kas nākotnē sola tīru gaisu un ūdeni, renovētas, energoefektīvas ēkas, tīrāku enerģiju un nākotnes prasībām atbilstošas darbavietas. Nozarei, kuru pārstāvu, ir īpaši liela ietekme uz klimata situāciju pasaulē – ēkas rada vienu trešdaļu no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām un ir viens no galvenajiem enerģijas patērētājiem pasaulē. VNĪ vadībā norit 46 valstiski nozīmīgu objektu būvniecība, apsaimniekojam un pārvaldām 1100 ēkas – tik apjomīga un Latvijas cilvēkiem nozīmīga nekustamā īpašuma portfeļa ilgtspējīga uzturēšana ir vienlaikus izaicinājums un atbildība pret mūsu nākotni.

VNĪ ieskatā nākotnē visam publiskajam sektoram jānodrošina moderna un uz cilvēka vajadzībām vērsta darba vide ar energoefektīvām un labi pārvaldītām telpām, procesu automatizāciju un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Lai to panāktu, gan uzņēmuma, gan individuālā līmenī energoresursi jāizmanto kur tas ir nepieciešams, kad tas ir nepieciešams un tādā apjomā, cik tas ir nepieciešams. Jo vairāk informācijas mums ir par ēku, jo precīzāki varam būt prognozēs, lēmumos un rīcībā. Ja mums nav šīs informācijas, ja neizmantojam tehnoloģijas, mēs nezinām, ko darīt, lai uzlabotu resursu patēriņu, mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, telpās radītu drošus un komfortablus apstākļus.  Kā sekas – no valsts budžeta maksājam mēs visi – un ne tikai finanšu ziņā par augošiem siltumenerģijas rēķiniem nenosiltinātās ēkās vai elektrības rēķiniem, bet arī uz klimata rēķina, tērējot to, ko varam ietaupīt.

Jauno ēku energoefektivitātes aprēķinu standartu piemērošanā VNĪ ir starp līderiem Latvijā. 2021. gada beigās 94% mūsu pārvaldīto ēku bija izsniegti energosertifikāti un noteikta energoefektivitātes klase, uzņēmuma energopārvaldības sistēma kopš 2016. gada atbilst ISO 50001 standartam. Energoefektivitātes procesus – energomonitoringu, datu vākšanu un analīzi, attālināto sistēmu kontroli, objektu apsekošanu un uzlabojumu identificēšanu – pārrauga un īsteno mūsu eksperti, kuri ir sertificēti energoauditori ar iespēju veikt objektu energosertifikāciju. Viņi aktīvi iesaistās būvniecības projektu plānošanā un pašā procesā, sekojot ilgtspējīgiem un energoefektīviem risinājumiem, zaļā iepirkuma principam. 2021. gada beigās uzņēmumā izstrādājām aktuālajai Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanai atbilstošu un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem pielāgotu ēku energoefektivitātes aprēķinu rīku, kas ļauj iegūt datus ar stundas precizitāti. Pozitīvi rezultāti no energoefektivitātes uzlabojumiem jau tikai daļā no VNĪ apjomīgā portfeļa ir redzami diezgan ātri – piemēram, 10 ēku energoefektivitātes uzlabojumos investēti 190 tūkstoši eiro un aktīvas attālinātas darbības deviņu ēku siltummezglos šogad ļaus ietaupīt vismaz 120 tūkstošus eiro.  

Savā portfelī turpinām ēku siltummezglu aprīkošanu ar attālinātas vadības iekārtām – patlaban tās ir ieviestas 55 ēkās un šogad to plānojam paveikt vēl piecās ēkās. Ceļā uz automatizāciju būtiska nozīme ir ēku inženiertehnisko sistēmu vadībai (AVS) – ja kādreiz tāda bija tikai debesskrāpjiem, šodien tā ieviešama katrai ēkai. Kamēr tā ierīkota septiņās VNĪ pārvaldītajās ēkās, uzņēmumā esam noteikuši mērķi līdz 2025. gadam sasniegt 50. Tas nozīmē energoefektīvas vadības principu ievērošanu, pielāgojoties laikapstākļu īpatnībām, kā arī ēku lietotāju vajadzībām, piemēram, komforta prasībām un darba grafikiem, reizē palīdzot novērst cilvēciskā faktora kļūdu ietekmi uz energoresursu patēriņu. Tas iet roku rokā ar viedu darba vidi un mūsdienīgiem birojiem. ​ Viens no uzskatāmākajiem ar AVS aprīkotas ēkas piemēriem, kas sekmējis ievērojamu VNĪ energoresursu pašpatēriņa kritumu, bija uzņēmuma pārcelšanās no trīs adresēm uz aktivitātēs bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā 2019. gada beigās, vienlaikus nodrošinot daļēji attālinātā darba modeli. Tas ļāva par 45% samazināt telpu platību, un apvienojumā ar jaunās ēkas energoefektivitāti enerģijas patēriņš par biroja telpu ekspluatāciju kopš atrašanās šajā birojā jau samazinājies par 65%. Pēdējo trīs gadu laikā VNĪ enerģijas pašpatēriņš ir pastāvīgi samazinājies – 2020. gadā kritums bija 44% pret iepriekšējo gadu, bet 2021. gadā tas samazināts par vēl 15%.  

Pētām atjaunojamo energoresursu izmantošanu, piemēram, saules paneļu un saules kolektoru uzstādīšanas iespējas – esam piesaistījuši “Altum” atbalstu energoefektivitātes projektu izstrādei – tā ietvaros sešos VNĪ pārvaldītajos īpašumos tiek vērtēti iespējamie energoefektivitātes uzlabojumi – automatizācija un vadības sistēmas ieviešana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas un potenciāls, piemēram, saules paneļu izvietošanas risinājumi Talejas ielā 1 jumta konstrukcijām. Saules paneļus nākotnē plānojam uzstādīt arī robežkontroles punktos. Drīzumā sāksim pilotprojektu, uzstādot siltumsūkni ēkai Maskavas ielā 30, Rēzeknē. Šobrīd jau esam uzstādījuši pirmo elektrouzlādes staciju Rīgā, Citadeles ielā 1, un drīzumā plānojam uzstādīt vēl trīs.

Energoefektivitāte ir komandas darbs – vienlaikus tā ir kompetence, ko attīstīt, mainot paradumus. Veidojam kultūru, kurā darbinieki ir izglītoti par energoefektivitātes jautājumiem, izprot tās saistību ar ietekmi uz vidi. Uzņēmuma iekšienē izglītojam darbiniekus ilgtspējas stundās, atsevišķas lekcijas veltot energoefektivitātei – stāstot darbiniekiem, kādas rīcības energoresursu gudram patēriņam varam veikt gan individuālā, gan uzņēmuma līmenī. Darbiniekiem piedāvājam izmantot attālinātā un elastīgā darba priekšrocības, tā samazinot nepieciešamību pārvietoties ar automašīnām. Ņemot vērā VNĪ pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu atrašanās vietu izvietojumu visā Latvijas teritorijā, pakalpojumu nodrošināšanai izveidots arī autoparks, kas aprīkots ar GPS izsekošanas iekārtām, nodrošinot maršrutu kontroli atbilstoši brauciena mērķim. Veicot autotransporta nomaiņu, iegādājoties vai nomājot transportlīdzekļus, lietošanā iegūstam transporta vienības ar zemāku degvielas patēriņu un CO2 emisiju daudzumu.

Zināšanu nodošanu un praktisku rīcību īstenojam attiecībā pret klientiem – straujajā energoresursu cenu kāpuma laikā sniedzam energoresursu patēriņa ieteikumus, turpinām energoefektivitātes uzlabojumu ieviešanu. Aicinām klientus siltināt bēniņus, nomainīt logus, pāriet uz LED apgaismojumu, un tāpat sniedzam atbalstu un informāciju, ja kāds no VNĪ klientiem ir izrādījis interesi par lietojamās ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu. Talejas ielas 1 stāvlaukumos un VNĪ pārraudzībā esošajos robežkontroles punktos Grebņevā un Vientuļos pavisam drīz gaidāma apgaismojuma nomaiņa. Apzināmies ar paradumu maiņu un nepieciešamajiem ieguldījumiem saistītos izaicinājumus, reizē ilgtspējīgas izvēles šobrīd atmaksājas ne vien ar veselīgāku nākotnes vidi – straujajā energoresursu cenu kāpuma ietekmē nepieciešamās investīcijas tiek atpelnītas trīs līdz piecas reizes ātrāk.

Vērienīgāku valsts nozīmes attīstības projektu ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanai VNĪ piesaista Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. 2021. gada nozīmīgākie VNĪ attīstības projekti energoefektivitātes uzlabošanas jomā bija Latvijas Nacionālā arhīva energoefektivitātes paaugstināšana Skandu ielā 14 (projekta kopējais investīciju apjoms 3,5 miljoni eiro) un Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve un “Nākotnes nams” piebūve (projekta kopējais investīciju apjoms 7,1 miljoni eiro). Pašlaik lielākie attīstības projekti energoefektivitātes paaugstināšanas jomā tiek īstenoti Latvijas Leļļu teātra ēkā Kr. Barona ielā 14/16, Rīgā, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa restaurācijā, ēkā Elizabetes ielā 57, Valmieras drāmas teātra ēkā, Dailes teātrī, kā arī jāatzīmē VNĪ šogad uzsāktais pilotprojekts ilgtspējas vadlīniju ieviešanā publisko ēku būvniecībā – Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, atjaunošanā, ko VNĪ īsteno saskaņā ar uzņēmumā izstrādātajiem ilgtspējas pamatprincipiem – papildus esošajām normatīvo aktu prasībām projektētājiem esam izvirzījuši ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi.

Tiecamies būt paraugs sabiedrībai ilgtspējīgu risinājumu izstrādē, ieviešanā un uzturēšanā. Mūsu portfelis jau šobrīd mainās, balstoties ilgtspējīgās uz nākotni vērstās izvēlēs, vienlaikus virziens uz klimatam neitrālu valsts nekustamo īpašumu prasīs laiku un ieguldījumus, tomēr ir neatgriezenisks un pakāpeniski tam jākļūst straujākam. Kā apliecinājums, ka dodamies pa īsto ceļu, ir nupat jau otro gadu pēc kārtas saņemtā Ilgtspējas indeksa platīna godalga, kas mūs ierindo starp ilgtspējīgākajiem Latvijas uzņēmumiem. Turpinām savu ilgtspējas ceļu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, lai visam Latvijas publiskajam sektoram nodrošinātu videi draudzīgas un energoresursus gudri izmantojošas ēkas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU