DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Eiropas Komisijas priekšlikums palielināt tarifu kvotas lauksaimniecības produktu importam no Moldovas

2022. gada 5. jūlijā Ministru Kabineta sēdē skatīs Ārlietu ministrijas sagatavoto Nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas priekšlikumu uz vienu gadu palielināt tarifu kvotas atsevišķiem lauksaimniecības produktiem no Moldovas.

Eiropas Komisijas priekšlikums ir sagatavots, pamatojoties uz Moldovas sniegto informāciju par būtiskiem zaudējumiem dažiem lauksaimniecības produktiem. Tie ir radušies Krievijas militārās agresijas Ukrainā rezultātā, Moldovai zaudējot nozīmīgu eksporta un noieta tirgu Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Papildus beznodokļu tarifa kvotas tiek piešķirtas tikai septiņiem produktiem: tomātiem, ķiplokiem, galda vīnogām, āboliem, ķiršiem, plūmēm un vīnogu sulai. Plūmēm un vīnogām, ko Moldova iepriekš lielos apjomos eksportēja uz trešo valstu tirgiem, īpaši daudz uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, regulas priekšlikums paredz ieviest papildu importa tarifu kvotas attiecīgi 25 tūkst. t un 38 tūkst. t apjomā – ar nulles nodokļa likmi. Pārējiem produktiem  tomātiem, ķiplokiem, āboliem, ķiršiem un vīnogu sulai, papildu importa tarifu kvotas ar nulles nodokļa likmi tiks noteiktas tādā pašā apjomā, kāds jau šobrīd ir paredzēts ESMoldovas Asociācijas nolīgumā.

Regulas priekšlikums paredz, ka papildu kvotu apjomi Moldovai ir pieejami, ja tā izpilda vairākus nosacījumus, tostarp ievēro izcelsmes noteikumus un neuzliek jaunus vai papildu ierobežojumus produktu importam no ES. Ja tiek konstatēts šādu nosacījumu pārkāpums no Moldovas puses, papildu kvotu apjomi tiek anulēti. Tāpat regulas priekšlikums paredz drošības klauzulu – nosacījumu, ka papildu importa apjomu tarifa kvotu ietvaros piemērošanu var pārtraukt, ja tiek konstatēts, ka attiecīgā produkta pieaugušais imports rada apdraudējumu produkta vai tā tieši konkurējošu produktu ražotājiem pašā ES. 

ES pēdējo gadu laikā no Moldovas nav importējusi tomātus, ķiplokus un saldos ķiršus. Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā 2021. gadā no Moldovas importētas plūmes 12.7 t apjomā jeb par 29.5 % vairāk nekā 2020. gadā, vīnogas – 7.7 t apjomā jeb par 37.7% vairāk nekā 2020. gadā, vīnogu sula – 0.85 t jeb par 70 % vairāk nekā 2020.gadā. Ābolus Latvija 2021. gadā importēja pārsvarā no Polijas (77% no 2021. gada kopēja importa apjoma jeb 20 tūkst. t) un Itālijas (17%). Savukārt tomātu kopējais imports Latvijā 2021. gadā sastādīja 24 tūkst. t, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, pārsvarā no Nīderlandes (31%), Spānijas (22%) un Polijas (20%). 

Moldova ir Ukrainas kaimiņvalsts, un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā atstāj ievērojamu negatīvu ietekmi uz tās sociālekonomisko situāciju. Moldova ir arī uzņēmusi lielu skaitu Ukrainas bēgļu. Šā gada 23. jūnijā Moldovai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Tirdzniecības veicināšana ar ES ir nozīmīgs elements ESMoldovas ekonomiskās sadarbības stiprināšanai un dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas izveidošanai saskaņā ar Asociācijas nolīgumu. Šis solis arī demonstrētu ES atbalstu Moldovai un būtu veicinošs faktors šīs valsts Eiropas integrācijas procesā. Ņemot vērā minēto, Latvija atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu. Vienlaikus aicinām Komisiju uzraudzīt produktu importu no Moldovas un nepieciešamības gadījumā piemērot priekšlikumā paredzēto drošības klauzulu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU