Šī ir pirmā reize, kad LHC tiek ieslēgts, Latvijai esot CERN asociētās dalībvalsts statusā, un pie paātrinātāja uzlabošanas savu roku ir pielikuši arī Latvijas zinātnieki. «Iecerēts, ka LHC sasniegs 6,8 teraelektronvoltu (TeV) enerģiju un mēs no daļiņu sadursmēm varēsim ievākt daudz lielāku datu apjomu, nekā mūsu rīcībā ir patlaban, līdz ar to mums ir lielāka iespēja atrast ko jaunu,» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Kārlis Dreimanis. Viņš CERN vada Latvijas zinātnieku grupu, kas ir saistīta ar LHC darbu un piedalās CMS eksperimentā, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus.
LHC ir 27 kilometrus gara, 100 metru pazemē izvietota ļoti jaudīga zinātniskā iekārta, ar kuras palīdzību CERN zinātnieki milzu ātrumā raida protonu kūļus vienu pret otru un pēta to sadursmes, kurās tiek imitēts Lielais sprādziens un meklētas atbildes uz jautājumiem par Visumu. LHC darbu sāka 2010. gadā un pirmajā datu vākšanas periodā strādāja ar 3,5 TeV protonu staru enerģiju, bet otrajā – ar 6,5 TeV.
CERN zinātnieki cer, ka Run 3 laikā viņi pamanīs ko jaunu, piemēram, tie varētu būt tumšās matērijas kandidāti vai smagāki lādēti higsi. Kaut līdzšinējie eksperimenti ir pierādījuši, ka elementārdaļiņu Standartmodelis, kas apraksta Visuma uzbūvi, ir ļoti precīza teorija, tomēr fiziķi zina, ka tā ir nepilnīga, jo neiekļauj, piemēram, tumšo matēriju un gravitāciju. Un tas, savukārt, nozīmē, ka Standartmodelī ir «caurumi», kurus fiziķi meklē, lai izveidotu vienotu teoriju par Visumu.
LHC ir nozīmīga zinātniskā ierīce – ar tās palīdzību tieši pirms 10 gadiem – 2012. gada 4. jūlijā – tika pierādīta Higsa bozona eksistence. Higsa bozons ir īpaši nozīmīgs, jo bija pēdējā Standartmodelī postulētā, taču neidentificētā elementārdaļiņa. Tieši caur šo bozonu elementārdaļiņas mijiedarbojas ar Higsa lauku, iegūst savu masu. Bez šī procesa pilnīgi viss Visumā kustētos gaismas ātrumā un nespētu veidoties pat ne visvienkāršākie atomi – nebūtu ne zvaigžņu, ne planētu, ne cilvēku. Šogad 4. jūlijā CERN notiks zinātnes simpozijs, kurā izcili zinātnieki dalīsies atmiņās par Higsa bozona pierādīšanas procesu, kā arī prezentēs pētījumus, kas tapuši pēc vēsturiskā notikuma. Tiešraide – ej.uz/Higsabozons
Savukārt 5. jūlijā plkst. 17.00 (Latvijas laiks) CERN sociālo mediju kontos Facebook, YouTube, Instagram un LinkedIn tiešsaistē varēs sekot līdzi Run3 pirmajai LHC staru kūļu sadursmei un klausīties zinātnieku skaidrojumus.
Plašāka informācija par LHC jauno datu vākšanas periodu – ej.uz/CERN_LHC
