DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

CERN darbu atsāk Lielais hadronu paātrinātājs, kura pilnveidē un eksperimentos piedalās Latvijas zinātnieki

Ar jaunu enerģiju 5. jūlijā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) sāksies jauna fizikas datu vākšanas sezona – pēc trīs gadus ilgiem apkopes darbiem trešo reizi tiks iedarbināts Lielais hadronu paātrinātājs (LHC) un sāksies trešais fizikas datu vākšanas periods jeb Run 3. Iecerēts, ka tā laikā LHC darbosies ar vēsturē lielāko protonu staru enerģiju un zinātnieki varēs ievākt daudz lielāku fizikas datu apjomu. Arī CERN strādājošie Latvijas zinātnieki ir tieši saistīti ar LHC darbību, jo piedalās vienā no lielākajiem un nozīmīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS (Compact Muon Solenoid). Ikviens interesents tiešsaistē varēs vērot LHC darbības sākšanu.

Šī ir pirmā reize, kad LHC tiek ieslēgts, Latvijai esot CERN asociētās dalībvalsts statusā, un pie paātrinātāja uzlabošanas savu roku ir pielikuši arī Latvijas zinātnieki. «Iecerēts, ka LHC sasniegs 6,8 teraelektronvoltu (TeV) enerģiju un mēs no daļiņu sadursmēm varēsim ievākt daudz lielāku datu apjomu, nekā mūsu rīcībā ir patlaban, līdz ar to mums ir lielāka iespēja atrast ko jaunu,» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Kārlis Dreimanis. Viņš CERN vada Latvijas zinātnieku grupu, kas ir saistīta ar LHC darbu un piedalās CMS eksperimentā, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus.

LHC ir 27 kilometrus gara, 100 metru pazemē izvietota ļoti jaudīga zinātniskā iekārta, ar kuras palīdzību CERN zinātnieki milzu ātrumā raida protonu kūļus vienu pret otru un pēta to sadursmes, kurās tiek imitēts Lielais sprādziens un meklētas atbildes uz jautājumiem par Visumu. LHC darbu sāka 2010. gadā un pirmajā datu vākšanas periodā strādāja ar 3,5 TeV protonu staru enerģiju, bet otrajā – ar 6,5 TeV.

CERN zinātnieki cer, ka Run 3 laikā viņi pamanīs ko jaunu, piemēram, tie varētu būt tumšās matērijas kandidāti vai smagāki lādēti higsi. Kaut līdzšinējie eksperimenti ir pierādījuši, ka elementārdaļiņu Standartmodelis, kas apraksta Visuma uzbūvi, ir ļoti precīza teorija, tomēr fiziķi zina, ka tā ir nepilnīga, jo neiekļauj, piemēram, tumšo matēriju un gravitāciju. Un tas, savukārt, nozīmē, ka Standartmodelī ir «caurumi», kurus fiziķi meklē, lai izveidotu vienotu teoriju par Visumu.

LHC ir nozīmīga zinātniskā ierīce – ar tās palīdzību tieši pirms 10 gadiem – 2012. gada 4. jūlijā – tika pierādīta Higsa bozona eksistence. Higsa bozons ir īpaši nozīmīgs, jo bija pēdējā Standartmodelī postulētā, taču neidentificētā elementārdaļiņa. Tieši caur šo bozonu elementārdaļiņas mijiedarbojas ar Higsa lauku, iegūst savu masu. Bez šī procesa pilnīgi viss Visumā kustētos gaismas ātrumā un nespētu veidoties pat ne visvienkāršākie atomi – nebūtu ne zvaigžņu, ne planētu, ne cilvēku. Šogad 4. jūlijā CERN notiks zinātnes simpozijs, kurā izcili zinātnieki dalīsies atmiņās par Higsa bozona pierādīšanas procesu, kā arī prezentēs pētījumus, kas tapuši pēc vēsturiskā notikuma. Tiešraide – ej.uz/Higsabozons

Savukārt 5. jūlijā plkst. 17.00 (Latvijas laiks) CERN sociālo mediju kontos Facebook, YouTube, Instagram un LinkedIn tiešsaistē varēs sekot līdzi Run3 pirmajai LHC staru kūļu sadursmei un klausīties zinātnieku skaidrojumus.  

Plašāka informācija par LHC jauno datu vākšanas periodu – ej.uz/CERN_LHC

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU