DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

VARAM: Okeānu veselīgās vides pamatā ir ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs šodien piedalās Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Okeānu konferencē, Lisabonā, un tās ietvaros notiekošajā Augsta līmeņa simpozijā par ūdeni, kā arī ANO Okeānu konferences pirmajā interaktīvajā dialogā. Konferences mērķis ir nākt ar priekšlikumiem par to, kā uzlabot saldūdens un okeāna aizsardzības politikas koordināciju, stiprināt sadarbību vietējā, reģionālā, valsts un globālā līmenī, kā arī apzināties, cik būtiska ir ilgtspējīga ūdeņu apsaimniekošana. 

Ministrs, uzrunājot Ūdens simpozija dalībniekus, uzsvēra: “Okeānā mājo 80% no visām Zemes dzīvām būtnēm, un tas absorbē vairāk nekā 90% no klimata pārmaiņu radītā siltuma. Šobrīd lielākie draudi okeāna ekosistēmām ir klimata pārmaiņu krīze, bioloģiskās daudzveidības zudums un piesārņojuma palielināšanās. Tādēļ Latvija, sadarbojoties ar partneriem ārvalstīs, strādā pie ūdens resursu aizsardzības un ilgtspējīgas to apsaimniekošanas, tostarp Baltijas jūrā. Jūras vidi lielā mērā ietekmē uz sauszemes veiktās darbības, to radītais piesārņojums nonāk jūrā, piemēram, caur upēm. Vairāk nekā puse mūsu upēs tekošā ūdens nāk no kaimiņvalstīm. Tādēļ Latvijai ļoti svarīga ir starptautiskā sadarbība ūdens resursu aizsardzībā un apsaimniekošanā.” 

ANO Dienaskārtība ilgtspējīgai attīstībai ietver darbības virzienus, lai pasaules okeāni būtu veselīgi. Tajos ietverts aicinājums uz rīcību globālā mērogā,  īpaši akcentējot nepieciešamība veicināt tīra ūdens saglabāšanu un bioloģiskas daudzveidības aizsardzību. Vienlaikus veselīgai okeānu videi būtiski ir arī tādi citu ilgtspējīgas attīstības mērķu aptverti aspekti kā laba cilvēku veselība un labklājība, noturīga un ilgtspējīga rūpniecība, inovācijas un infrastruktūra (arī atbildīgs patēriņš un ražošana), kā arī rīcības, lai samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgotos tai.  

Baltijas jūru ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan cilvēka darbības. Ūdeņu aizsardzība ir viena no Latvijas vides prioritātēm. Tādēļ jau šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie dažādiem pasākumiem, lai mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi. Piemēram, ieviešot upju baseinu apsaimniekošanas plānus un izstrādājot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiju saskaņā ar aprites ekonomikas pieeju. 

Tajā pašā laikā VARAM izstrādā pasākumus, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgotos tām. Klimata pārmaiņām ir gan tieša, gan netieša ietekme, piemēram, uz jūras un upju krastu eroziju, ūdens daudzumu un pieejamību, ekstremāliem laikapstākļiem, arī nokrišņu daudzumu un intensitāti.  

Latvija 2019. gadā izstrādāja nacionālo Pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu. Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Ministrs diskusijā uzsvēra, ka būtiska ir starpnozaru koordinācija. Ne velti par Pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā paredzēto pasākumu īstenošanā iesaistītas visas ministrijas, pašvaldības, citas organizācijas. Tā piemēram, lai paaugstinātu energoefektivitāti, VARAM ir sākusi veicināt saules elektrostaciju uzstādīšanu ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, jo dzeramā ūdens sagatavošanas un notekūdeņu attīrīšanas procesi ir energoietilpīgi.   

Latvija aktīvi strādā arī pie krasta erozijas izpētes, lai sniegtu priekšlikumus piekrastes pašvaldībām, plānotājiem, nozarei un zemes īpašniekiem turpmākai teritorijas attīstības plānošanai un apsaimniekošanai. Vietējām pašvaldībām ir svarīga loma gan klimata pārmaiņu, gan jūras aizsardzības jomā, tādēļ ministrija aicina Latvijas pašvaldības izvērtēt klimata riskus un to attīstības programmās plānot pielāgošanās pasākumus. Šādu pasākumu piemērs varētu būt risinājumi lietus ūdeņu apsaimniekošanai, kas var gan mazināt ielu applūšanu, gan radīt jaunas zaļās teritorijas pilsētvidē, gan samazināt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārslodzi un no tām upēs un jūrā nonākošo piesārņojumu. 

Ministrs uzsver, ka  jāmaina pieeja, kā pārvaldām un apsaimniekojam ūdens resursus, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz tiem. Tāpēc ir īpaši svarīgi šajā pārmaiņu procesā iesaistīt gan visas nozares, gan sabiedrību kopumā.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI