DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Ārlietu ministrs aicina sākt darbu septītās Eiropas Savienības sankciju pakotnes sagatavošanā pret Krieviju un Baltkrieviju

2022. gada 21. jūnijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes (VLP) sanāksmē, kuras laikā ES dalībvalstis diskutēja par regulu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu, par šī gada 23.24. jūnija Eiropadomes sagatavošanu, kā arī notika ministru tālākā diskusija par Eiropas nākotnes konferences noslēgumā sagatavotajiem priekšlikumiem.

Sanāksmē E. Rinkēvičs pauda atbalstu 23.24. jūnija Eiropadomes darba kārtībai, vienlaikus norādot, ka Eiropadomes laikā nepieciešams vienoties par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. “Latvija atbalsta Eiropas perspektīvu Gruzijai, Moldovai un Ukrainai, kā arī aicina piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Moldovai un Ukrainai,” teica ārlietu ministrs.

“Gaidāmajā Eiropadomē ir jādod skaidrs atbalsta signāls Ukrainai un jāpiešķir Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss. Pašlaik vienlīdz svarīgi ir nekavēties ar visa veida – finansiālo, humāno, materiālo un militāro – atbalstu Ukrainai. Tam jābalstās Ukrainas identificētajās vajadzībās. Aicinu sākt darbu septītās Eiropas Savienības sankciju pakotnes sagatavošanā pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat ir jānodrošina esošo Eiropas Savienības sankciju veiksmīga ieviešana,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Sanāksmē notika tālāka diskusija par Eiropas nākotnes konferences noslēgumā sagatavotajiem priekšlikumiem. Tās pamatā bija Padomes Ģenerālsekretariāta veidotais priekšlikumu izvērtējums, lai saprastu, kuru priekšlikumu ieviešana jau tiek realizēta esošajās ES likumdošanas iniciatīvās, kurus priekšlikumus iespējams ieviest tuvākajā laikā, nemainot ES līgumus, un kuru priekšlikumu ieviešanai nepieciešamas izmaiņas ES līgumos.

Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka Eiropas nākotnes konferences kontekstā prioritāri ir jāuzsāk darbs to priekšlikumu ieviešanā, kas risina iedzīvotāju identificētos izaicinājumus bez grozījumu veikšanas ES līgumos, t.i. drošības un Eiropas noturībspējas veicināšana, ekonomiskā izaugsme, enerģētiskā neatkarība un iedzīvotāju labklājības veicināšana.

“Latvija aicina stiprināt Eiropas vērtības, risināt ekonomiskās problēmas, tostarp nevienlīdzības samazināšanu, cīnīties pret dezinformāciju, apkarot vardarbību pret sievietēm, rūpēties par drošību un būt klimatatbildīgiem. Šie un virkne citu konkrētu priekšlikumu, tostarp augstskolu diplomu vienkāršota atzīšana starp Eiropas Savienības valstīm un ciešāka sadarbības veselības jomā, būtu jāliek mūsu uzmanības centrā turpmākajā darba posmā. Mēs sagaidām, ka Konferences rezultātā tapušo rekomendāciju, t. sk. nacionāli pausto rekomendāciju, izvērtēšana turpināsies arī nacionālā līmenī. Uzskatām, ka ir svarīgi spēt sasniegt konkrētus rezultātus, kurus demonstrēt iedzīvotājiem ne vēlāk par 2023. gada 9. maiju – 12 mēnešus pēc Eiropas nākotnes konferences noslēguma,” akcentēja E. Rinkēvičs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka diskusiju uzsākšana par ES līgumu izmaiņām novērsīs uzmanību un resursus no aktuālu rīcībpolitiku izstrādes un mazinās ES institūciju saliedētību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU