“Lai mēs patiesi varētu aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru, nepieciešams stiprināt Alianses Austrumu flangu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, nodrošinot to ar papildu spēkiem un spējām: kareivjiem, ieročiem un militāro ekipējumu,” pauda K. Kariņš, norādot, ka Baltijas valstīs NATO spēku klātbūtni nepieciešams palielināt līdz brigādes līmenim katrā valstī.
Ministru prezidents pauda, ka tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, Nīderlandes premjerministru Marku Ruti (Mark Rutte), Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu (Mette Frederiksen), Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu (Klaus Werner Iohannis), Beļģijas premjerministru Aleksandru de Krū (Alexander de Croo), Polijas premjerministru Mateušu Moravecki (Mateusz Morawiecki) un Portugāles premjerministru Antonio Kostu (António Costa) tika pārrunāta nepieciešamība stiprināt transatlantiskās saites, kā arī atbalsts Ukrainai. Pēc K. Kariņa teiktā, Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums šajā karā ir vienīgais veids, kā atjaunot mieru un drošību Eiropā.
Hāgā sapulcējušies NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par kopīgu paziņojumu, kurā pauda atbalstu NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas apstiprināšanai NATO samitā Madridē 29.-30. jūnijā, kā arī uzsvēra nepieciešamību NATO dalībvalstīm Eiropā uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību. Tāpat tikšanās dalībnieki vienoti aicināja palielināt finansējumu aizsardzībai, lai esošajā drošības situācijā stiprinātu NATO spējas. Sabiedroto valstu un valdību vadītāji pauda skaidru atbalstu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO.