Satiksmes ministrijai jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība

Nepietiekami izmantoti kapitālsabiedrību pārvaldības instrumenti.
Pagaidu padome “Ventas ostā” darbojas vairāk nekā divus gadus.
Būtiski samazinājusies ieguldījuma “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija”” vērtība – tas strādājis ar zaudējumiem un nav īstenojis stratēģisko mērķi.
Iespējams, pārmaksājam par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem.
SM neinteresējas par kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas 137,5 milj. eiro apmērā izlietojuma atbilstību mērķim.

Inese Kalvāne, Valsts kontroles padomes locekle: “Lai īstenotu savā atbildībā esošos valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir tikai četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus. Līdz ar to, lai sasniegtu transporta un sakaru politikas rezultātu un nozaru attīstības mērķus, izšķiroša nozīme ir tieši ministrijas prasmei profesionāli pārvaldīt kapitālsabiedrības. Revīzijas rezultāti liek secināt – līdzšinējā pārvaldība tikai daļēji atbilst labai praksei, turklāt kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldībā nav rīkojusies kā informēta un aktīva valsts kapitāla daļu turētāja.”

Būtiskākie konstatējumi

Nepietiekami izmanto kapitālsabiedrību pārvaldības instrumentus.

SM vairāk kā 6 gadus nebija nodrošinājusi, lai visām tās kapitālsabiedrībām būtu noteikti un Ministru kabinetā (MK) apstiprināti vispārējie stratēģiskie mērķi, kas skaidri definētu, ko ministrija vēlas sasniegt ar līdzdalību attiecīgajā kapitālsabiedrībā: septiņām kapitālsabiedrībām mērķi apstiprināti vien pēdējos divos gados, un vienai tas nebija apstiprināts līdz pat 2022.g. janvārim. Tas neatbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.

SM ne vienmēr rīkojas kā aktīva un ieinteresēta valsts kapitāla daļu turētāja, lai valsts kapitālsabiedrību pārvaldību īstenotu pārskatāmi un atbildīgi. Piemēram, kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas galvenokārt apstiprina jau to darbības laikā. Ne vienmēr ir noteikti finanšu mērķi, kas ir reāli sasniedzami un vienlaikus pietiekami ambiciozi, kā arī nefinanšu mērķiem ne vienmēr ir sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem. Šie kapitālsabiedrību pārvaldības instrumenti palīdz kapitālsabiedrībām noteikt labāko attīstības virzienu un iezīmē atskaites punktus, lai vērtētu, vai kapitālsabiedrības virzās izvēlētajā virzienā, un to pārvaldes sniegumu.

Vērojama arī atšķirīga pieeja, iekļaujot informāciju vidēja termiņa darbības stratēģijās par tādām kapitālsabiedrības struktūrvienībām kā muzeji, sporta bāzes, pārstāvniecības u.c. Rezultātā kapitāla daļu turētājam ir apgrūtinoši iegūt informāciju – vai un kādi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji ir noteikti un cik kopumā izmaksās šāds pakalpojums, kas nav tieši saistīts ar attiecīgās kapitālsabiedrības izveidošanas mērķi.

Pagaidu padome darbojas vairāk nekā divus gadus

SM kā valsts kapitāla daļu turētāja, ilgstoši neierosinot padomes kandidātu nominēšanas procesu, ir pieļāvusi, ka “Ventas ostas” pagaidu padome darbojas jau vairāk nekā divus gadus (kopš 27.12.2019.), lai gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka pagaidu padome nevar darboties ilgāk par gadu.

Inese Kalvāne: “Papildus jāmin, ka “Ventas ostas” vienīgā valdes locekle kopš 2019.g. decembra vienlaicīgi ir arī SM Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore uz pilnu slodzi. Lai gan saņemta atļauja par amatu savienošanu, nav rūpīgi vērtēts, vai nepieciešamais darba laiks amatu savienošanai ir pietiekams un vai tas nerada riskus darba kvalitātei, īpaši, ja amatu savienošana notiek ilgstoši. Tāpat fakts, ka valsts kapitālsabiedrības pagaidu valdes priekšsēdētāja un vienīgā valdes locekle vienlaicīgi ir nodarbināta pie akcionāra arī citā amatā, neatbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, kas aicina ievērot valdes neatkarību. Šajā situācijā “Ventas osta” padomei bija jāierosina valdes kandidātu nominēšanas process.”

Ieguldījuma “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija”” vērtība ir samazinājusies

Secināms, ka 2016.g. “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un SM atbalstītais ieguldījums – iegādāties atlikušās 75% kapitāla daļas no SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija”” (“Baltija”) – veikts bez ilgtermiņa attīstības redzējuma un pietiekama ekonomiska pamatojuma tam, ka ieguldītos līdzekļus izmantos racionāli. I.Kalvāne: “Ieguldot līdzekļus kapitālsabiedrībā, lēmumam jābūt ekonomiski pamatotam un ar šo ieguldījumu ir jāīsteno valsts līdzdalības kapitālsabiedrībā priekšnoteikumi jeb valsts intereses. Pretējā gadījumā līdzdalība nebūtu pieļaujama.”

Ieguldījums nav atbilstoši pārvaldīts, nav īstenots vispārējais stratēģiskais mērķis – dzelzceļa ritošā sastāva lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana un metālkonstrukciju izgatavošana, t.sk., lai nodrošinātu atbalstu NATO militārās tehnikas dzelzceļa pārvadājumiem.

Piecu gadu laikā (2016–2020) pēc 100% kapitāla daļu iegūšanas netika saražots dzelzceļa ritošais sastāvs un netika veikta iepriekš saražoto divu pusvagonu sertifikācija, lai gan tie minēti kā svarīgi aktīvi, iegādājoties atlikušās 75% kapitāla daļas. Šajā laikā īstenoti vien divi projekti, kur pasūtītājs bija cita LDz meitas sabiedrība. Abos gadījumos pasūtījumu izpildi nenodrošināja ar “Baltija” resursiem, jo uzņēmumā bija nodarbināts tikai viens darbinieks (valdes loceklis).

Piecus gadus pēc 100% kapitāla daļu iegūšanas tika atzīts, ka “Baltija” darbības veidi dublējas ar tā kapitāla daļu turētāja – “LDZ ritošā sastāva serviss” – darbības veidiem. Kopumā 2016.–2020.g. “Baltija” strādāja ar zaudējumiem un tā pašu kapitāla vērtība samazinājās par 153 007 eiro.

Saistībā ar revīzijā konstatēto par “LDz” un “LDz ritošā sastāva serviss” rīcību, iegūstot un īstenojot izšķirošo ietekmi “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija””, Valsts kontrole informēs Latvijas Republikas prokuratūru.

Iespējams, pārmaksājam par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem

Pārbaudot, vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpilde atbilst klientu interesēm un ir izmaksu ziņā efektīva, secināts, ka CSDD nav nodrošinājusi ekonomiski pamatotu pakalpojumu cenu noteikšanu. Proti, no 39 izlasē iekļautajiem pakalpojumiem 20 gadījumos netiek gūti kapitālsabiedrības attīstībai plānotie ieņēmumi, bet četros gadījumos klienti pārmaksā.

CSDD rīcība nav bijusi pietiekami atbildīga un rūpīga, slēdzot civiltiesiskos līgumus par pakalpojumu saņemšanu no akreditētiem komersantiem, kas paredz daļu no deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma – transportlīdzekļu tehniskā apskate – izpildes iegādi, proti, tieši tehnisko kontroli. Saskaņā ar revidentu aplēsēm rezultātā CSDD laikā no 2014. līdz 2020.g. šiem komersantiem pārmaksāja vismaz 4,4 milj. eiro, kas negatīvi ietekmēja CSDD sniegto pakalpojumu cenu, jo CSDD nebija panākusi tādu tehniskās kontroles pakalpojumu cenas noteikšanu, lai komersantu peļņa būtu samērīga.

SM neinteresējas par kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas 137,5 milj. eiro apmērā izlietojuma atbilstību mērķim

SM nav aktīvi iesaistījusies kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas izlietojuma uzraudzībā, proti, līdz revīzijai tā nebija interesējusies, vai ar šo peļņas daļu 137,5 milj. eiro apmērā sasniegts mērķis, kādam šī peļņa atstāta, lai gan tieši ministrija ik gadu uz MK virza rīkojuma projektus par kapitālsabiedrībām atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Tāpat ne visos gadījumos, kad peļņa atstāta kapitālsabiedrības rīcībā, skaidri definēti tās izlietojuma mērķi, jo visbiežāk akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumos par peļņas sadali nav noteikts, kāds tieši finansējuma apjoms no peļņas novirzīts konkrētam projektam vai aktivitātei.

Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas

Ieteikumi SM un CSDD. Ieviešot ieteikumus, tiks pilnveidota publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldība un pakalpojumu cenu noteikšanas kārtība, t.sk.:

pilnveidota ministrijas darba organizācija valsts kapitāla daļu pārvaldībai;
pilnveidots lēmumu pieņemšanas process par kapitālsabiedrību peļņas sadali un uzraudzības sistēma pār to sasniegtajiem rezultātiem gadījumos, ja tiks lemts par atšķirīgu dividenžu izmaksu, nekā to paredz normatīvie akti;
CSDD nodrošinās regulāru cenu pārskatīšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām un skaidri definēs pakalpojumus, kuru cena drīkst pārsniegt aprēķināto pašizmaksu;
CSDD noteiks tādus pretendentu atlases kritērijus, kas ļaus noteikt ekonomiski pamatotas tehniskās apskates pakalpojuma cenas.

Ieteikumi SM kā “Ventas ostas” kapitāla daļu turētājai. Kompetences ietvaros nodrošināt, ka kapitālsabiedrības padomes locekļu amatu ieņem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam atbilstoši ievēlēti padomes locekļi.

Priekšlikumi MK. Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, lai uzlabotu 3.līmeņa1 kapitālsabiedrību pārvaldību un valstī kopumā paplašinātu pienākumu ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, proti, attiecinot to arī uz 3.līmeņa kapitālsabiedrībām.

Termiņš ieteikumu ieviešanai ir 2023. g. janvāris (CSDD) un 2023. g. jūlijs (SM).

Papildu informācija

1 Kapitālsabiedrība, kuras visas kapitāla daļas pieder publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgai kapitālsabiedrībai. Piemēram, uz revīzijas veikšanas brīdi Satiksmes ministrija ir 100% kapitāla daļu turētāja LDz (1.līmeņa kapitālsabiedrība), kas, savukārt, ir 100% kapitāla daļu turētājs LDZ ritošā sastāva servisā (meitas sabiedrība jeb 2.līmeņa kapitālsabiedrība), kas attiecīgi ir 100% kapitāla daļu turētājs Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija” (3.līmeņa kapitālsabiedrība).