Valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš: “Pateicamies Valsts kontrolei par veikto revīziju un sagatavotajiem ieteikumiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstīšanai un pilnveidei. Vienlaikus jāakcentē, ka revīzijas ziņojuma devums būtu nozīmīgāks, ja tas tiktu veikts kādā no šiem Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028.gadam posmiem – pirms apstiprināšanas, realizācijas starpposma novērtējumā vai līdz plāna pabeigšanai, jo patlaban plāna īstenošana ir tikai tā sākuma stadijā, līdz ar to saņemtais atzinums balstās pieņēmumos par iespējamu nākotnes attīstību.
Tāpat ministrijai ir atšķirīgs skatījums par Valsts kontroles secinājumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībām un prognozēm, kur uzsvars likts nevis uz ekonomiju, ko rada atkritumu šķirošana, bet gan uz iedzīvotāju potenciāli zaudētajiem ienākumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Turklāt revīzijā izmantota metode, ko Valsts kontrole 2015.gada revīzijā norādīja kā nepieņemamu. Uzskatām, ka nosakot par mērķi veicināt direktīvās noteikto uzdevumu sasniegšanu, ministrija rīkojusies atbilstoši .”
VARAM norāda, ka pretēji VK revīzijā norādītajam, prasības biogāzes iekārtām obligāti pieņemt bioloģiski noārdāmos atkritumus1 stājās spēkā tikai 2022.gadā, kad Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028.gadam jau bija spēkā. Minētā plāna izstrādes laikā no Latvijas Biogāzes asociācijas netika saņemts ierosinājums iekļaut biogāzes iekārtas kā daļu no bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes infrastruktūras. Tāpat VARAM ieskatā nav korekts VK atzinums, ka netiek rosinātas izmaiņas bioloģiski noārdāmu atkritumu kompostēšanas laukumu un biogāzes staciju izmantošanai un pielāgošanai mājsaimniecības bioloģisko atkritumu pārstrādei. Ministrija paskaidro, ka rosināt izmaiņas var atļaujas pieprasītājs vai gadījumos, ja konstatētas neatbilstības – VARAM nav dotas tiesības rosināt šādas izmaiņas.
Ministrija arī vērš uzmanību, ka Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.– 2020.gadam paredzētie pasākumi sadzīves atkritumu dalītās savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, kā arī pārstrādes un materiālu reģenerācijas veicināšanai nodrošina arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamos risinājumus. Plāns tika izstrādāts, pamatojoties tēzē, ka bioloģiski noārdāmie atkritumi ir daļa no sadzīves atkritumiem. Savukārt mājkompostēšanas regulējums, ir noteikts Teritoriju izmantošanas un apbūves noteikumos, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos.
Tāpat par 2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda investīciju virzieniem un veicamajām darbībām pēc VARAM pasūtījuma tika veikts izvērtējums. Pētījumā vairākkārt tieši anaerobā fermentācija ir norādīta par galveno un perspektīvāko reģenerācijas veidu bioloģiski noārdāmo atkritumu problēmas risināšanai. Analizējot atkritumu apsaimniekošanas reģionos pieejamo infrastruktūru, ir noteikti poligoni, kur nonāk pietiekošs bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms (Cinīši, Ķīvītes, Janvāri, Getliņi, Brakšķi, Daibe), lai attīstītu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas. Tādēļ nepamatots šķiet VK secinājums par trūkstošu pilnīgu bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas situācijas izvērtējumu.
VARAM ieskatā bioloģiski noārdāmie un bioloģiskie atkritumi ir komplicēta atkritumu plūsma, kas veido būtisku sadzīves atkritumu daļu. Tur ietilpst arī pārtikas ražošanas un pārtikas piegādes ķēžu atkritumi. Piemēram, arī Eiropas Savienības (ES) direktīvas par atkritumu poligoniem piemēro plašāku definīciju – par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem klasificējot organiskos atkritumus, kas spēj sadalīties aerobos vai anaerobos vides apstākļos, t.sk. papīrs un kartons. Tāpat, kā to nosaka ES direktīvas, līdz pat 2027.gadam dalībvalstis bioloģiskus sadzīves atkritumus, kas nonāk aerobā vai anaerobā apstrādē, var ieskaitīt kā pārstrādātus vienīgi tad, ja tie ir dalīti savākti vai nodalīti to rašanās vietā. Ņemot vērā, ka mainīsies dati un mainīgie lielumi, ministrijas ieskatā revīzija šajā brīdī neatspoguļo korektus secinājumus.
Vienlaicīgi VARAM norāda, ka VK veiktā revīzija nav vienīgais pasākums, kā ietvaros ir veiktas pārbaudes par Latvijas paveikto atkritumu apsaimniekošanas politikas plānošanā un tās ieviešanā. VARAM ir sniegusi skaidrojumus Eiropas Komisijas nolīgtajiem ekspertiem par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028.gadam atbilstības izvērtējumu Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem prasībām, gan par Eiropas Vides aģentūras sagatavoto izvērtējumu atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem, Direktīvas 1994/62/EK par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kā arī Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem noteikto mērķu sasniegšanai. Visi līdz šim veiktie pasākumi vērsti uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību un pilnveidošanu.
Ministrija norāda, ka VK viedoklis balstās datos, kas atšķiras no VARAM rīcībā esošajiem datiem. VARAM izmanto 2020. gada pētījuma datus, kur pētījuma veicējs tika izvēlēts atklātā publiskā iepirkuma procedūrā. Līdz ar to jāvērtē datu atšķirības un interpretācijas.
1 (MK 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr.560 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 13.punkts)
