DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Apspriež Krievijas kara ietekmi uz kohēzijas politikas īstenošanu

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Otrdien, 2. jūnijā, finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis kopā ar Latvijas delegāciju piedalījās kohēzijas politikas Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kur ar kohēzijas politikas ministriem tika apspriests kohēzijas politikas atbalsts Ukrainas bēgļiem un Krievijas kara ietekme uz tās īstenošanu. Sanāksmē arī tika pārrunāti Eiropas Savienības (ES) Padomes secinājumi, reaģējot uz astoto Eiropas Komisijas (EK) kohēzijas ziņojumu.

Apspriežot izaicinājumus un iespējamos risinājumus, ko, reaģējot uz Krievijas kara radītajām problēmām (migrācijas krīze, riski sekmīgi pabeigt uzsāktos kohēzijas politikas pasākumus strauji pieaugošo būvmateriālu cenu un trūkstošā darbaspēka dēļ u.c.), Latvija kopā ar vēl deviņām ES dalībvalstīm izteikušas EK kopīgi adresētā politiskā paziņojumā maija sākumā, Latvijas pārstāvji atkārtoti pauda atbalstu paziņojumā piedāvātajiem risinājumiem.

Kā viens no efektīvākajiem risinājumiem līdzās citiem kopīgajā paziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem būtu pagarināt ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības termiņu par vismaz vienu gadu, t.i. līdz 2024. gadam,“ uzsvēra I. Dālderis, paužot Latvijas nostāju.

Latvijas pārstāvji akcentēja arī elastīgākas pieejas nepieciešamību no EK puses plānošanas perioda slēgšanai. Attiecībā uz atbalstu Ukrainas bēgļiem Latvijas delegācija atzīmēja, ka 2014.–2020. gada plānošanas perioda kohēzijas politikas un programmas REACT-EU finansējums jau ir ieplānots citu būtisku projektu īstenošanai ar mērķi risināt COVID-19 sekas, tāpēc būtiski ir rast papildu finanšu resursus šobrīd spēkā esošajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027.gadam.

Jānorāda, ka lūgumi pagarināt plānošanas perioda attiecināmības periodu ir saņemti no dažādām nozaru organizācijām, kā arī pašvaldībām un nozaru ministrijām. Attiecīgi Finanšu ministrija ir nosūtījusi vēstules EK gan individuāli, gan koordinējoties ar citām dalībvalstīm. Šobrīd Latvija kopā ar pārējām deviņām dalībvalstīm no EK gaida atbildi.

Pārrunājot ES Padomes secinājumus par astoto EK kohēzijas ziņojumu, ministra padomnieks I.Dālderis norādīja: “Kohēzijas politikai arī turpmāk būtu jāturpina atbalstīt mazāk attīstītās dalībvalstis, jo, neskatoties uz straujo izaugsmi,  ES līmenī atšķirības saglabājas būtiskas.”

Tāpat ministra padomnieks norādīja, ka kohēzijas politikā ir būtiski saglabāt iespējami lielu elastību ES līmeņa regulējumā, un kopējo ES mērķu sasniegšanai ir būtiski noteikt galvenos ieguldījumu virzienus, vienlaikus saglabājot pietiekamas manevra iespējas dalībvalstīm jaunu izaugsmes izaicinājumu risināšanai.

10 valstu kopīgais politiskais paziņojums angļu valodā

Šī gada 9. februārī EK publicētais astotais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI