Piešķirot virsnieka dienesta pakāpes, Valsts prezidents sacīja:
“Karš, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, skaidri parāda: mums un ikvienai demokrātiskai valstij ir nepieciešami savi bruņotie spēki. Mēs zinām no vēstures, ka šī nepieciešamības apziņa ne vienmēr ir pietiekoši stipra. Mēs arī zinām, ka ilgstošas labvēlīgas politikas gadījumā šī apziņa, ka brīvība un sava valsts ir jāaizsargā vajadzības gadījumā ar ieročiem rokās, kādreiz kļūst bālāka. Mēs šādus piemērus redzam tā saucamajās vecajās Eiropas valstīs. Kad starptautiskā situācija globāli ir mainījusies, šī ir mūsu kopējā NATO dalībvalstu apziņa.
Baltiešiem nekad nav bijušas ilūzijas par nepieciešamību aizstāvēt savu valsti. Tādēļ mēs savā valsts politikā kopš neatkarības atjaunošanas vienmēr esam pievērsuši uzmanību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tagad tas ir jo īpaši svarīgi. Nacionālie bruņotie spēki ir tik efektīvi, cik efektīvi ir cilvēki, kuri dien šajos spēkos – cik viņi ir profesionāli un prasmīgi. Man ir liels prieks redzēt, ka cilvēki, kuri saņēma virsnieka pakāpes, ir apguvuši dažādas prasmes. Katra pozīcija veicina profesionalitāti pa spirāli uz augšu. Ļoti svarīgi, ka cilvēki dienestā rotē. Tas nozīmē, ka mums ir ļoti prasmīgs virsnieku un karavīru korpuss.
Viens ir jūsu profesionālā kvalifikācija, kas tiek nepārtraukti celta, bet otrs, kas nav kvantitatīvi izmērāms vai biogrāfijā izlasāms, ir jūsu patriotisms. Katram karavīram ir nepieciešams patriotisms, un katrs karavīrs ir patriots. Šī kombinācija starp karavīra profesionalitāti un patriotismu ir tā, kas padara mūsu bruņotos spēkus efektīvus, prasmīgus, tādus, uz kuriem mēs varam paļauties. Ne tikai mēs, Latvijas pilsoņi, bet arī mūsu NATO sabiedrotie. Man jāsaka, ka vienmēr, kad esmu runājis ar satiktajiem kolēģiem, NATO dalībvalstu politiķiem, par Latvijas armiju un bruņotajiem spēkiem ir vislabākās atsauksmes. To es gribēju nodot arī jums.
Es apsveicu jūs, jaunos ģenerāļus, kuri pirmo reizi ir ieguvuši šo pakāpi, un, protams, Ziediņa kungu, kurš ir ieguvis paaugstinājumu, jo šī profesionālā rotācija, profesionālā izaugsme turpinās. Pēc manām domām, ģenerāļa pakāpe ir kaut kas līdzīgs ekvatoram – kad tu vienreiz to sasniedz, tas kļūst par pamatu tālākai attīstībai. No virsnieka kļūt par ģenerāli ir kaut kas īpašs, to nesasniedz katrs – tikai paši izcilākie.
Es vēlētos apsveikt arī ģimenes locekļus, jo šāds dienests, kas ir saistīts ar neregulāru darba laiku un daļēji arī ar bīstamām situācijām, ir emocionāla slodze ģimenei. Jūsu ģimenes savā veidā ir iesaistītas mūsu valsts aizsardzībā, jo tās palīdz saviem vīriem un tēviem veikt šo dienestu.
Es novēlu jums arī turpmāk savā dienestā būt tikpat vērstiem uz izaugsmi, tikpat profesionāliem un patriotiskiem kā līdz šim. Latvija lepojas ar jums!”
