DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. maijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Jānis Endziņš: Draugi, iespējams, nav labi

“Draugi, nav labi” bija vārdi, ko minēja ministru prezidents A. K. Kariņš, Covid-19 krīzē. Man, iespējams, jāsaka šie paši vārdi, taču ne vairs par pandēmiju, bet par paša premjerministra teikto š.g. 19. maijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Paskaidrošu trīs iemeslus, kāpēc.

Pirmkārt, premjers, šķiet nebija uztvēris acīmredzamo pamatojumu, kāpēc uzņēmēju organizācijas pauda nostāju šobrīd nemainīt ekonomikas ministru. Uzņēmēju biedrību pozīcija (vismaz pilnīgi noteikti – LTRK) bija balstīta ne tik ļoti ministra darba vērtējumā, bet vairāk apsvērumos, ka šajos ekonomikas “turbulences” apstākļos mainīt ministru mainīšanas pēc1 ir bezatbildīgi.

Otrkārt, ja uzņēmēji savu viedokli būtu balstījuši darba novērtējumā, tad pirmais, kuram būtu jāuzsaka darbs, būtu A. K. Kariņa partijas biedrs no Jaunās Vienotības – finanšu ministrs J. Reirs. Atgādināšu, ka pavisam nesen SKDS veiktajā uzņēmēju aptaujā2, kurā tika aptaujāti >750 dažādu lielumu uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas un dažādām jomām, finanšu ministrs saņēma viszemāko novērtējumu – 3,6 balles no 10. Skolā ar 3 ballēm apzīmē “vāji”. Starp citu, atlaistajiem ministriem - M. Golubevai un J. Vitenbergam - šajā aptaujā bija augstāks novērtējums nekā pašam premjerministram un valdībai kopumā (4,2 balles no 10).

Treškārt, pats būtiskākais, kas arī patiesībā mani rosināja uzrakstīt šo īso komentāru. Premjerministrs minētajā intervijā pēc būtības pauda pozīciju, ka nav pareizi, ja ministrs darbojas ciešā sadarbībā ar nozari un valdībā pārstāv nozaru organizāciju viedokli. Pareizi esot vadīt nozari. Šī pieredze Latvijai bija PSRS laikos un arī šobrīd to redzam no Maskavas un Minskas pieejas. Vai tiešām šādi domā neatkarīgās Latvijas premjerministrs? Godīgi sakot, šie vārdi diemžēl pastiprina arī to sajūtu, kāda radusies par šīs valdības darbības pieeju, proti, valdība pati ir lielisks eksperts visās jomās un ieteikumi no nozarēm nav vajadzīgi un vēlami. Nav jau, protams, arī tā, ka nekas netiek ņemts vērā, bet pārāk daudzos būtiskos jautājumos, kad koalīcija jau ir izlēmusi, vai nav īsti pretargumenti, ir “slaids” un vienlaikus visai nievājošs (no sabiedrības uztveres viedokļa) valdības un premjerministra komentārs – to piedāvā uzņēmēju lobija organizācijas, bet mēs, lūk, lemjam valstiski. Bet, ar ko tas beidzas un, vai tiešām valdībai padoms nav vajadzīgs? Ja valdība ar premjerministru priekšgalā būtu nopietnāk ieklausījusies uzņēmēju organizācijās, šaubos, ka Latvija šīs valdības darbības laikā būtu vēl vairāk palielinājusi savu ekonomisko atpalicību no pārējām Baltijas valstīm praktiski visos būtiskākajos rādītājos (IKP, eksports, investīcijas, R&D, inovācijas, uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, darba ražīgums u.c.) kā tas diemžēl ir vērojams3. Pats sāpīgākais, ka tie jau nav tikai mistiski ekonomikas rādītāji, bet mūsu Latvijas iedzīvotāju labklājība un arī demogrāfija.

Tomēr palieku cerībā, ka premjerministrs A. K. Kariņš vienkārši ir neveikli izteicies un tāpēc pārprasts, vai arī tiešām - “Draugi, nav labi!”.

1https://www.delfi.lv/news/national/politics/maksa-par-politisko-santazu-na-japiedava-cits-ekonomikas-ministrs.d?id=54352244

2 https://www.ltrk.lv/lv/content/jaunumi/6642

3 Prof. A.Prohorovs, Baltijas valstu reģionālā konkurētspēja, Žurnāls FORBES, maijs, 2022

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU