Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā. Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.
VNĪ apgrozījums 2022. gada 1. ceturksnī sasniedzis 11,08 miljonus eiro, trīs mēnešu EBITDA bija 5,06 miljoni eiro, neto peļņa sasniedza 2,12 miljoni eiro. 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar šo periodu pērn, par 5% jeb 0,3 miljoniem eiro pieauguši ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas (sasniedzot 5,73 miljonus eiro), par 17% jeb 0,52 miljoniem eiro pieauguši ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un būvniecības (sasniedzot 3,43 miljonus eiro), ieņēmumi no Sabiedrības nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas sasniedza1,92 miljonus eiro.
Kopumā uzņēmuma darbība 2022. gadā norisinās saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.–2022. gadam un darbības plāniem. “2022. gada pirmajā ceturksnī, neskatoties uz straujo energoresursu cenu kāpumu jau pirms karadarbības Ukrainā sākšanās un pieaugošajām būvniecības izmaksām, VNĪ nodrošināja stabilu uzņēmumu darbību. Ģeopolitiskās situācijas ietekmē valsts pasūtītajos projektos kā prioritāti esam izvirzījuši darbu nepārtrauktības nodrošināšanu samērīgos termiņos, sadarbojoties visiem iesaistītajiem. Vienlaikus 2022. gadā turpinām sekot VNĪ attīstības mērķiem – apmierināti klienti, iesaistījušies un motivēti darbinieki, ilgtspējīga darbība un īpašumu pārvaldība un attīstība, kas ietver arī nākotnes biroja attīstības koncepcijas pilnveidi,” norāda R. Griškevičs.
Šī gada janvārī un februārī pandēmijas ierobežojumu dēļ VNĪ turpināja sniegt atbalstu 50 nomniekiem, samazinot vai atbrīvojot no nomas maksas 68 972 eiro apmērā.
Vienlaikus VNĪ prioritāte ir arī kopējā drošības un būvuzraudzības stiprināšana uzņēmumā un nozarē kopumā. Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar VNĪ un citiem nozares ekspertiem izstrādājis būvuzraudzības pakalpojuma vadlīnijas, kuru mērķis ir sniegt atbalstu būvniecības ierosinātājiem un palīdzēt viņiem orientēties nebūt ne vieglajā būvniecības procesā un normatīvajā regulējumā, kas iekļauts vairākos normatīvajos aktos. VNĪ uzsākusi darbu pie ilgtspējīgas būvniecības vadlīnijām, kur papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ darbu veicējiem izvirzīs ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi. Prasību ieviešanu VNĪ iepirkumos plāno uzsākt jau šogad.
Nozīmīgākie no 46 VNĪ pārvaldībā esošajiem attīstības projektiem ar kopējo projektu budžetu 230 miljoni eiro ir Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve prioritārajos posmos, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcija, Rīgas pils Konventa (kastelas) restaurācija un pārbūve, Latvijas Leļļu teātra ēkas un Valmieras drāmas teātra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, robežšķērsošanas vietas “Terehova” modernizācija, koncertzāles “Lielā ģilde” pārbūves un atjaunošanas projekta izstrāde, ēkas Mārstaļu ielā 6 pielāgošana Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietai, Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Meirānu ielā 2, Dailes teātra skvēra labiekārtošana un Latviešu strēlnieku laukuma seguma atjaunošana.
