DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. maijā, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 63,2 % iedzīvotāju

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem1 1. ceturksnī bija 4,5 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 16,1 tūkstoti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,1 tūkstoti.

Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,3 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,0 % un 60,7 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

 

2022. gada 1. cet.

2021. gada

2022. gada 1. cet. izmaiņas pret 2021. gada

1. cet.

4. cet.

1. cet.

4. cet.

tūkstošos

%

tūkstošos

%

Pavisam (15–74 gadi)

869,3

853,2

864,2

16,1

1,9

5,1

0,6

vīrieši

430,1

428,5

432,9

1,6

0,4

-2,8

-0,6

sievietes

439,2

424,7

431,3

14,5

3,4

7,9

1,8

Jaunieši (15–24 gadi)

50,6

43,7

48,8

6,9

15,8

1,8

3,7

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2021. gada 4. ceturksnī ES – 60,4 %), 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,0 %, savukārt Lietuvā – 65,2 %.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2022. gada 1. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 3,5 procentpunktiem

2022. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,0 %, kas ir par 3,5 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 50,6 tūkstoši jauniešu (2021. gada 1. ceturksnī – 43,7 tūkstoši).

Jauniešu (15–24 gadi) nodarbinātības līmenis pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,4 stundām vairāk

2022. gada 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,6 stundām vairāk nekā pirms gada.

Katrs divpadsmitais (71,6 tūkstoši jeb 8,2 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 10,5 tūkstošiem jeb 1,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 5,3 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Vidēji nedēļā nostrādāto stundu skaits pamatdarbā pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(stundu skaits)

Skatīt OSP datubāzē: NBL130c

1. ceturksnī attālināti strādāja mazāk darbinieku nekā iepriekšējā ceturksnī

2022. gada 1. ceturksnī 17,5 % (133,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti2. Tas ir par 34,2 tūkstošiem jeb 5,1 procentpunktu mazāk nekā pirms gada (167,6 tūkstoši jeb 22,6 %) un par 10,3 tūkstošiem jeb 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (143,7 tūkstoši jeb 18,8 %). No attālināti strādājošajiem 60,8 % bija sievietes un 39,2 % vīrieši.

Trešdaļa (33,8 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 38,9 % vīriešu un 30,5 % sieviešu. 27,8 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 22,0 % – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (16,5 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (21,1 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 15–34 gadi, bet zemākais (11,3 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 63,9 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (62,0 %) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 31,5 % valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku, 28,7 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 19,7 % darbinieku, bet viszemākais (8,8 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Attālināti strādāja 38,8 % vecāko speciālistu, nedaudz mazāk (38,6 %) vadītāju, 30,5 % speciālistu un 19,5 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2022. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

1  Saskaņā ar regulas 2019/2240 2. pantu.

2 Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU