“Nenoliedzami, informācijas laikmetā arvien pieaug elektronisko sakaru, fiksēto un mobilo tīklu loma. Tehnoloģijas nemitīgi attīstās un pilnveidojas, strauji palielinās pieprasījums pēc kvalitatīviem, savietojamiem elektroniskajiem sakariem, tostarp starptautiskā līmenī, un tam ir nepieciešams atbilstošs regulējums,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, atzinīgi vērtējot dažādu institūciju sadarbību likumprojekta izstrādes procesā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, teikts anotācijā. Tāpat likumprojekts regulēs numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā līmeņa domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu. Likums noteiks valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.
K.Feldmans uzsvēra arī likumprojektā regulēto frekvenču jautājumu, norādot, ka šobrīd gan konkrētas frekvences, gan frekvenču diapazoni visā radiofrekvenču spektrā kļūst par vērā ņemamu aktīvu, par ko cīnās komersanti. Tāpat likumprojektā iekļautas normas, kas stiprina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kapacitāti, norādīja komisijas priekšsēdētājs.
Jaunais regulējums noteiks, ka NEPLP varēs ierobežot piekļuvi arī tādai Latvijas teritorijā pieejamai tīmekļa vietnei, kurā tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā neiekļautai programmai.
Līdz šim NEPLP varēja ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, azartspēļu tīmekļvietnēm, kā arī tādām tīmekļa vietnēm, kurās nereģistrēti tiek veikta saimnieciskā darbība, sniegti pakalpojumi u.tml.
Tāpat likumprojekts paredz elektronisko sakaru komersantam īpašus pienākumus ārkārtas situācijās, kas tiešā veidā ir saistīti ar valsts drošību. Šobrīd spēkā esošajā likumā tas nav skaidri atrunāts, iepriekš atzīmēja K.Feldmans.
Likumprojekts paredz arī Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidi. Sistēmā būs publiski pieejama tiešsaistes karte, kas nodrošinās iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem.
Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Lai jauna Elektronisko sakaru likuma projekts stātos spēkā, tas galīgajā lasījumā vēl jāizskata Saeimai.
