Cenšoties mazināt subjektīvisma ietekmi, ar dokumentālās prozas palīdzību LVSADA rīcība hronoloģiski atainota kontekstā ar citu organizāciju darbībām un politiskajiem procesiem, sevišķi veselības nozarē. Palīdzot lasītājam iejusties notikumos, daudzviet izmantota tiešā runa, citējot izmantotās literatūras avotus. Tātad tas reizē ir stāsts arī par Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem, kas tādā vai citādā veidā ietekmējuši un joprojām ietekmē mūsu visu tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Viens no grāmatas pienesumiem ir iespēja izsekot LVSADA darba rezultātiem ilgākā termiņā. Un te būs, ko redzēt! Tāpēc nav taisnība skeptiķiem, kuri, nesagaidot taustāmus labumus jau nākamajā rītā pēc arodbiedrības protesta akcijas, rauc degunu un paziņo, ka tam visam nav nekādas jēgas. LVSADA priekšsēdētājs V. Keris par to saka: “Iedomāsimies, ka uzaram lauku un apsējam to. Vai nākamajā rītā uz galda būs jaunā maize? Protams, ka nē. Bet vai tāpēc būtu jāsecina, ka art un sēt ir bezjēdzīgi?”
Grāmatas anotācijā Viktors Avotiņš cita starpā raksta: “Pirmkārt, visnotaļ korekti, taču vērīgi un visai principiāli atainotas arodbiedrības nozares attiecības ar varu, valdību. Subjektīvi piebildīšu, ka, manuprāt, evolūcija šajās attiecībās arvien ir visai nosacīta. Nozares nodrošinājums joprojām ne tuvu nav pilnīgs. Otrkārt, gribētu uzteikt to, ka “arodbiedrības ceļš” pamatā tomēr atklāts caur cilvēku, nevis “kantora” organizācijas ceļiem.”
