DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Edgars Rinkēvičs: Spānijas lēmums palielināt karavīru skaitu Latvijā ir solis plašākai NATO aizsardzības un atturēšanas stiprināšanai

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2022. gada 26. aprīlī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Madridē tikās ar Spānijas Karalistes ārlietu, Eiropas Savienības (ES) un sadarbības lietu ministru Hosē Manuelu Albaresu Bueno (José Manuel Albares Bueno), lai pārrunātu abu valstu divpusējās attiecības, tostarp sadarbību ekonomikā un starptautiskajās organizācijās. Ministri apsprieda arī reģionālos un drošības politikas jautājumus, jo īpaši palīdzību Ukrainai un gatavošanos NATO samitam Madridē. 

Runājot par divpusējās sadarbības jautājumiem, E. Rinkēvičs pateicās par Spānijas ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kā arī regulāro dalību NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā. Spānijas lēmums palielināt karavīru skaitu Latvijā ir solis plašākai NATO aizsardzības un atturēšanas stiprināšanai NATO austrumu flangā. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka šobrīd Latvijai ir svarīga NATO austrumu flanga stiprināšana tūlītēji un ilgtermiņā.

Ministrs apliecināja Latvijas interesi veidot aktīvāku ekonomisko sadarbību ar Spāniju. “Latvija augstu novērtē Spānijas uzņēmumu pieredzes un ekspertīzes ieguldījumu Rail Baltica projektā,” akcentēja E. Rinkēvičs.

Sarunā Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka sankcijām pret Krieviju ir jāpaliek spēkā tik ilgi, kamēr tiks atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte un izveidots reparāciju mehānisms Ukrainas rekonstrukcijai. Tādējādi ir jāturpina politiskais un ekonomiskais spiediens pret Krieviju, un Latvija atbalstīs turpmākus ierobežojošos pasākumus enerģētikas sektorā, piemēram, naftas tirdzniecības embargo.

Ministri pārrunāja ES un NATO dalībvalstu atbalstu Ukrainai. “Karš Ukrainā ir lakmusa tests Eiropas Savienībai un NATO. Mūsu interesēs nav karadarbības jebkāda veida iesaldēšana, bet Ukrainas uzvara. Izšķiroša nozīme būs valstu ar atbilstošu militāro kapacitāti lēmumiem par iespējām palielināt militāro atbalstu Ukrainai. Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai ir politiski svarīgs signāls,” pauda E. Rinkēvičs.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī ES stratēģiskās autonomijas jautājumi, ES paplašināšanās un ES attiecības ar dienvidu kaimiņiem. “Pandēmija un karš Ukrainā ir apliecinājuši Eiropas Savienības atkarību no ārējiem piegādātājiem stratēģiski nozīmīgos produktos. Tādēļ mums ir jāstiprina ekonomikas elastīgums, risinot atkarības problēmas, piegādes ķēdes problēmas un dažu svarīgu resursu un materiālu trūkumu. Eiropas Savienībai ir jāturpina uzlabot noturība, jāpalielina nacionālie aizsardzības budžeti un jāattīsta civilās un militārās spējas savstarpēji papildinošā veidā NATO,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Vizītes laikā E. Rinkēvičs tikās ar Spānijas Kongresa vadītāju Meritxell Batet Lamañu un Spānijas Deputātu kongresa Ārlietu komisijas prezidentu Marí Klose. Ārlietu ministrs izteica gandarījumu, ka paredzēta aktīva abu valstu parlamentu sadarbība. Piemēram, šogad maijā ir plānota Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju vadītāju vizīte Spānijā.

Uzturēšanās laikā Spānijā ministrs sniedza interviju spāņu laikrakstam ABC.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI