“Dabā viss notiek, pavasaris nāk, pumpuri plaukst un radīšana turpinās. Savus stāstus visbiežāk stāstu caur dabā ieraudzīto, šoreiz tie ir ziedputekšņi. To trauslā, matētā virsma iedvesmojusi arī tehniku izvēli – pigmentus, pasteli, krāsainos zīmuļus, mēģinot savienot gandrīz nesavienojamo, veidojot autortehniku.
Izstāde tika iecerētā pērn, lielākā daļa arī uzgleznota, bet pandēmijas dēļ pārcelta uz šo pavasari. Mainījies arī kopējais konteksts pasaulē. Iepretī iznīcībai un šausmām gribēju likt pretī kaut ko dzīvinošu un priecīgu – krāsu. Tāpēc ziedputekšņu stāsts par radīšanu, par ciklisko nemainīgo kārtību dabā, iepretim nemitīgi mainīgajam haosam pasaulē, trauslu ļaušanos un cerību – cilvēciskajai nespējai saprasties un uzticēties,” par izstādi stāsta māksliniece Baiba Ūlande.