DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri pauž nelokāmu atbalstu Ukrainai un pieprasa Krievijai agresijas pārtraukšanu

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2022. gada 20. aprīlī Rīgā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzņēma Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu (Eva-Maria Liimets), Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis) un Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku (Annalena Baerbock). Tikšanās laikā ministri apsprieda drošības situāciju Eiropā, atbalstu Ukrainai un ciešo sadarbību pret Krievijas izvērsto militāro agresiju, kā arī enerģētiskās drošības jautājumus.

Ārlietu ministri apliecināja gatavību turpināt sniegt visa veida atbalstu Ukrainai, kuras vajadzības, aizstāvoties pret Krievijas militāro uzbrukumu, pieaug katru dienu. E. Rinkēvičs uzsvēra: “Šobrīd norit karš un Ukrainai vajag vairāk palīdzības, tādēļ runājām par to, ko vēl varam visi kopā izdarīt, arī militārajā jomā. Baltijas valstis palīdzības apjomā Ukrainai – gan militārajā, gan humānajā – ir sasniegušas ļoti augstus rādītājus proporcionāli iekšzemes kopproduktam. Katra valsts ir sniegusi ap 200 miljonu eiro vērtu militāro palīdzību, nerunājot par humāno, ko vēl pastiprināsim. Stratēģija ir vienota – sniegt palīdzību Ukrainai tik, cik mēs varam.”

Sanāksmē Baltijas valstu ministri uzsvēra nepieciešamību stiprināt un izvērst NATO spēku pastāvīgu klātbūtni austrumu flangā, savukārt Vācija apliecināja Baltijas valstīm gatavību darīt vairāk Baltijas valstu drošības labā, kā arī pilnu atbalstu NATO aizsardzībai 5. panta kontekstā. Tāpat ministri pārrunāja svarīgākos transatlantiskās drošības jautājumus ceļā uz NATO samitu šī gada jūnija beigās Madridē. Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja: “Esam vienisprātis, ka tas, kā pasaule un Eiropa ir mainījusies pēc 24. februāra, prasa jaunus nestandarta risinājumus aliansei. Tādēļ apspriedām praktiskus jautājumus, kas skar NATO paplašināto klātbūtni reģionā un ko būtu nepieciešams uzlabot un nostiprināt – gaisa un pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzību, vairāk bruņoto spēku karavīru reģionā.”

Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri uzsvēra nepieciešamību atbrīvoties no Eiropas atkarības no Krievijas energoresursiem, dažādojot enerģijas avotus un strādājot pie atjaunojamo energoresursu attīstīšanas. E. Rinkēvičs norādīja: “Krievijas agresīvā politika nekur nezudīs arī tad, ja beigsies kara aktīvā fāze Ukrainā. Mums ir jāpārorientē mūsu ekonomikas no sadarbības ar Krieviju uz maksimālu sakaru pārtraukšanu. Ir jāturpina un jāpastiprina sankcijas pret Krieviju. Sankcijām enerģētikas jomā jābūt stingrākām.”

Tikšanās laikā Rīgā ministri izplatīja kopīgu paziņojumu, pieprasot Krievijas agresijas pārtraukšanu Ukrainā un Krievijas karaspēka izvešanu no visas Ukrainas teritorijas. Paziņojumā Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri pauž atbalstu Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem, demokrātiskajiem spēkiem, brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgai pilsoniskai sabiedrībai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI