DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā mazinās administratīvo slogu

12. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums", kas paredz vispārēju regulējumu saistībā ar fondu vadību un īstenošanu.

2021.gada 1.janvārī Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir uzsākts 2021.-2027.gada Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai plānošanas periods, tāpēc ir nepieciešams pieņemt likumu „Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums”.

Fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā būtisks akcents likts uz vienkāršoto izmaksu iespējami plašu piemērošanu. Finansējuma saņēmējam vairs nebūs jānodrošina katra līdzfinansējuma izdevumu eiro izsekojamība atsevišķos izdevumu apliecinošos dokumentos — tā ir galvenā vienkāršotu izmaksu nodrošinātā priekšrocība, jo šādi tiek ievērojami mazināts administratīvais slogs, kā arī tiek samazināta kļūdu rašanās iespēja. Turklāt, izmantojot vienkāršotās izmaksas, cilvēkresursus un administratīvās darbības var vairāk novirzīt politikas mērķu īstenošanai un tie vairs nav jākoncentrē uz finanšu dokumentu apkopošanu un pārbaudi. Vienkāršoto izmaksu izmantošanu atzinīgi vērtē visas iesaistītās iestādes, tostarp Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Komisija. Vienkāršoto izmaksu obligāta piemērošana attiecas uz projektiem, kuru kopējais finansējums ir līdz 200 000 eiro (ieskaitot).

Papildus likumprojektā ir paredzēta iespēja pagarināt projektu iesniegumu vērtēšanas termiņu no trīs līdz sešiem mēnešiem, ja objektīvu iemeslu dēļ likumprojektā noteikto termiņu nav iespējams ievērot. Šādi iemesli varētu būt, piemēram, neparedzēti liels projektu iesniegumu skaits vai nepieciešama padziļināta projektu iesniegumu izpēte.

Tāpat likumprojektā ir paredzēts, ka ir jābūt maksimālai informācijas pieejamībai un caurskatāmībai. Projekta iesniegums, dokumenti, kas saistīti ar projekta iesnieguma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu attiecībā uz to, ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Lai veicinātu atklātību un caurspīdīgumu ES fondu ieviešanā, par sabiedrībai vispārpieejamu tiks uzskatīta šāda informācija: finansējuma saņēmējs (nosaukums un juridiskā adrese); projekta nosaukums; piešķirtā finansējuma apmērs; plānošanas dokumentā paredzētā aktivitāte, kuras ietvaros piešķirts fonda finansējums; projekta īstenošanas vieta; kopsavilkums par projekta ietvaros veicamajām darbībām.

Tā kā viens no vadošās iestādes pienākumiem ir ieviest efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus un procedūras, ņemot vērā konstatētos riskus, Iekšlietu ministrija izstrādās fondu krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju. Tas būs dokuments, kurā tiks iekļauti visi ar krāpšanas apkarošanu saistītie pasākumi.

Iepriekš minēto fondu vadību Latvijā īsteno šādas institūcijas: vadošā iestāde (Iekšlietu ministrija); deleģētā iestāde Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā (Kultūras ministrija); revīzijas iestāde (Finanšu ministrija); uzraudzības komiteja, kas ir koleģiāla institūcija.

Latvijai sākotnēji piešķirtais fonda finansējums no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, kuru veido 85% fonda finansējums un 25% valsts budžeta līdzfinansējums, ir 40 991 781 eiro; no Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai -  40 822 740 eiro; Iekšējās drošības fonda - 42 575 060  eiro.

Likumprojekts ir izstrādāts uz iepriekšējā (2014.-2020.gada) plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes, ņemot vērā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieredzi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU