DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. martā, 2022
Lasīšanai: 23 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

"Maksājumu radars": vairākums iedzīvotāju atbalstītu atteikšanos no 1 un 2 centu monētām

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pirmo reizi mērījumu vēsturē ideju par atteikšanos no mazas nominālvērtības – 1 un 2 centu – monētām apgrozībā atbalsta vairākums Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākais, 2022. gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot arī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "LATVIJAS FAKTI" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" iznāk reizi pusgadā un pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē (https://www.bank.lv/maksajumu-radars). Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2022. gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

2022. gada februārī bija vērojams bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvara pieaugums, bet kopējais viena iedzīvotāja nedēļas laikā veikto maksājumu skaits salīdzinājumā ar 2021. gada vasaras beigu mērījumu ir samazinājies. Nedēļas laikā iedzīvotāji veikuši vidēji 9.5 bezskaidrās naudas maksājumus un 3.3 skaidrās naudas maksājumus (2021. gada augustā – attiecīgi 9.7 un 4.2 maksājumi nedēļā). Tādējādi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība ir 74% pret 26% (2021. gada augustā – 70% pret 30%), un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars (salīdzinājumam – 2017. gada februārī bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 58% pret 42%).

Vēsturiski rādītāji sasniegti arī mērījumos par iedzīvotāju attieksmi pret mazas nominālvērtības eiro monētām. 2022. gada februārī viedokli, ka 1 un 2 centu monētas būtu izņemamas no apgrozības, pauda 51% aptaujāto, 43% uzskata, ka tās būtu atstājamas apgrozībā, bet 6% bija grūti formulēt savu viedokli. 2021. gada augustā atteikšanos no mazo nominālvērtību monētām atbalstīja 43% iedzīvotāju, 50% pauda viedokli, ka 1 un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 7% bija grūti komentēt.

Latvijas Banka uzsver, ka jau sāktas praktiskas un reālas darbības, lai samazinātu 1 un 2 centu monētu skaitu apgrozībā: 1) jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas 1 un 2 centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst maiņas ceļā ar citām eiro zonas valstīm; 2) pasākumi naudas aprites ciklā sadarbībā ar partneriem (bankām un to aģentiem, inkasācijas uzņēmumiem); 3) iedzīvotāji un sabiedriskā labuma organizācijas tiek gaidīti centrālajā bankā, lai apmainītu monētas pret naudu bankas kontā; 4) iecerēts veikt arī eiro monētu apmaiņas procesa automatizāciju.

Jaunākais, 2022. gada pavasara, "Maksājumu radars" liecina, ka:

  • viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 26% un 74% (2021. gada augustā – attiecīgi 30% un 70%);
  • turpina augt zibmaksājumu izmantošana un īpatsvars starpbanku maksājumos. 2021. gada 2. pusgadā veikti 10.18 milj. zibmaksājumu 4.04 miljardu eiro vērtībā, atsevišķās dienās veicot pat vairāk nekā 104 tūkst. zibmaksājumu (2021. gada 1. pusgadā – 8.0 milj. zibmaksājumu 2.16 miljardu eiro vērtībā, atsevišķās dienās veicot aptuveni 76 tūkst. zibmaksājumu);
  • Latvijas Bankas uzturētās Elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) zibmaksājumu servisā un klīringa servisā kopā 2021. gada 2. pusgadā veikts 52.1 milj. maksājumu 84.6 miljardu eiro vērtībā (2021. gada 1. pusgadā – 48.9 milj. maksājumu 75.1 miljarda eiro vērtībā), t.sk. zibmaksājumu īpatsvars EKS sistēmas maksājumos starp Latvijas kredītiestādēm 2021. gada 2. pusgadā pieauga līdz 26.11% (2021. gada 1. pusgadā – 22.41%);
  • turpina augt arī zibsaišu izmantošana – 2021. gada beigās Zibsaišu reģistrā bija iekļauti 609 tūkst. zibsaišu. 2021. gada 2. pusgada laikā veikti 20.57 milj. pieprasījumu vēl ērtākai maksājumu uzsākšanai, atsevišķās dienās veicot pat vairāk nekā 150 tūkst. pieprasījumu;
  • nākamais solis ir zibprasījumu serviss, kas padarīs maksājumus vēl ērtākus. Latvijas Banka ir pabeigusi Zibprasījumu servisa izstrādi, un tas ir kļuvis pieejams bankām un citiem šādu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem testēšanai un piedāvāšanai saviem klientiem. Zibprasījumi būs izmantojami faktiski jebkurā jomā, īpaši e-rēķinu ērtākā un drošākā (arī ātrākā) samaksā, tāpat arī e-komercijā un citur;
  • turpina augt iedzīvotāju apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību. 2022. gada februārī ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta bija apmierināti 84% Latvijas iedzīvotāju (par 2 procentu punktiem vairāk nekā 2021. gada augustā un par 6 procentu punktiem vairāk nekā gadu iepriekš). Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas 2021. gadā tika panākta vienošanās ar vadošajiem finanšu nozares pārstāvjiem par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu visā Latvijas teritorijā;
  • audzis to iedzīvotāju skaits, kuri ir dzirdējuši par iespējamo digitālā eiro ieviešanu nākotnē (līdz 39%; 2021. gada augustā – 29%);
  • aug arī to iedzīvotāju skaits, kuri ir dzirdējuši par kriptovalūtām (2022. gada februārī – 89%; 2021. gada augustā 77%. Dubultojies to cilvēku skaits, kuri ir ieguvuši vai iegādājušies kriptovalūtas savā īpašumā (līdz 8% 2022. gada februārī; pusgadu iepriekš – 4%). Tas liecina, ka aug riski, kas saistīti ar kriptovalūtu lietošanu, un par tiem savā komentārā stāsta Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš (sk. tālāk);
  • skaidrās naudas drošības jomā sasniegti jauni pozitīvi rekordi. Apgrozībā konstatēto eiro viltojumu skaits eiro zonā kopumā bija vēsturiski zemākajā līmenī – 12 viltotu eiro banknošu uz 1 miljonu banknošu apgrozībā (salīdzinājumam – 2020. gadā bija 17 viltotu banknošu uz 1 miljonu, bet 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, – 48 viltotas banknotes uz 1 miljonu). Arī atsevišķi Latvijā vērojama tendence samazināties atklāto viltojumu skaitam – 2021. gadā apgrozībā konstatētas 703 viltotas naudas zīmes – par 25% mazāk nekā 2020. gadā, bet viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 27 282 eiro (par 12% mazāk nekā 2020. gadā).

"Maksājumu radarā" bezskaidrās naudas un skaidrās naudas lietojuma attīstības jaunākās tendences komentējuši arī SIA "LATVIJAS FAKTI" direktors Aigars Freimanis, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Harijs Ozols, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons un Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

KOMENTĀRU SADAĻA

Aigars Freimanis, SIA "LATVIJAS FAKTI" direktors: iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku bezskaidriem un moderniem norēķiniem

Šā gada februāra pētījums vēlreiz apstiprina tendenci, kura bija iezīmējusies jau 2017. gadā veiktajās aptaujās, – pakāpeniski, bet stabili sarūk norēķini skaidrā naudā. No kopējā vienas nedēļas laikā veikto maksājumu skaita vidējais Latvijas iedzīvotājs tikai 26% gadījumu maksā ar skaidro naudu.

Nedaudz pieaudzis to respondentu skaits, kuri veic maksājumus ar viedtālruņa palīdzību. Februāra aptauja parādīja, ka norēķinus ar viedtālruni veic 13% aptaujas dalībnieku. Galvenokārt tie ir respondenti vecumā no 15 līdz 35 gadiem. Te jāsaprot, ka viedtālrunis patērētāja apziņā konkurē ar parasto maksājumu karti, kuras lietošana arī kļuvusi vienkāršāka.

Februāra pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka pirmo reizi neliels Latvijas iedzīvotāju vairākums – 51% – piekrīt viedoklim, ka no skaidrās naudas aprites varētu izņemt mazas nominālvērtības monētas jeb t.s. brūnos centus. Līdz šim veiktajās aptaujās vairākums respondentu iestājās pret šādu soli. Te noteikti mijiedarbojas vairāki faktori – inflācija samazina vajadzību pēc mazo nominālvērtību monētām, tās nav pārāk ērtas, jo ir mazas. Lielākā daļa norēķinu notiek ar bezskaidro naudu un mazo nominālvērtību centi sāk izskatīties arhaiski.

Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks: 1 centa un 2 centu monētas – laiks rīkoties!

Tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas Fakti" 2022. gada februāra aptaujā pirmo reizi to iedzīvotāju skaits, kuri pauduši atbalstu 1 eiro centa un 2 eiro centu monētu izņemšanai no apgrozības, pārsniedzis to iedzīvotāju skaitu, kuri vēlas atstāt "sīceni" ikdienas norēķinos. Turklāt starpība ir ievērojama – 8 procentu punkti (51% aptaujāto pauduši viedokli, ka 1 centa un 2 centu monētas izņemamas no apgrozības, bet 43% – ka atstājamas; 6% nevarēja formulēt savu viedokli).

Diskusija par mazo nominālvērtību eiro monētu nākotni notiek jau vairākus gadus. To ir veicinājusi:

  • citu valstu pieredze, ar tirdzniecības noteikumiem ierobežojot 1 centa un 2 centu monētu izmantošanu (Somija, Īrija, Nīderlande, Beļģija, Slovākija (plānots));
  • līdzīgas diskusijas mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā;
  • Eiropas līmeņa iniciatīva, sākot izvērtējumu par mazo nominālvērtību monētu lietderību,
  • "ManaBalss.lv" iniciatīva, Latvijas sabiedrībai sākot diskusiju par šo monētu nākotni.

Jāņem vērā arī mūsdienu izaicinājumi ilgtspējas un klimata jomā – ne tikai nepieciešami ievērojami resursi1 centa un 2 centu monētu kalšanai, bet arī to pārvadāšana un apstrāde rada papildu ietekmi uz dabu. Liela daļa šādu monētu tiek pazaudētas, radot neefektīvus resursu tēriņus.

Ieskatam – lai gan eiro Latvijā tika ieviests jau 2014. gadā, Latvijas Bankā vēl nav apmainītas 1 santīma un 2 santīmu monētas aptuveni 4.7 milj. eiro vērtībā. Tā ir zudusi nauda iedzīvotājiem un piesārņojums Latvijas dabai. Ar lielu varbūtību šīs monētas nekad netiks apmainītas. Līdzīga tendence vērojama 1 eiro centa un 2 eiro centu monētām – tikai aptuveni 10% monētu atgriežas Latvijas Bankā. Imants Ziedonis teicis, ka tādas lielas laimes nemaz nav, ir tikai mazas laimītes. Līdzīgi ir ar izaicinājumiem klimata jomā, proti, kopējā ietekme uz dabu veidojas no daudziem dažādiem, šķietami maziem faktoriem, bet, tos summējot, ietekme ir būtiska. Atteikšanās no 1 centa un 2 centu izmantošanas ir neliela, bet būtiska iespēja sabiedrībai dzīvot dabai draudzīgāk.

Pagrieziena punkts sabiedrības noskaņojumā nebija pārsteigums Latvijas Bankai. Esam uzsākuši praktiskas un reālas darbības, lai samazinātu 1 centa un 2 centu monētu skaitu apgrozībā. Pirmkārt, naudas aprites ciklā sadarbība ar mūsu partneriem (bankām un to aģentiem, inkasācijas uzņēmumiem) vērsta uz to, lai apgrozībā nonāktu pēc iespējas mazāk "sīcenes". Otrkārt, aicinām iedzīvotājus nest savas "krājkasītes" uz Latvijas Banku un apmainīt monētas pret naudu savā bankas kontā (nosacījumus sk. https://www.bank.lv/pakalpojumi/naudas-nominalu-maina), īpaši aicinām to darīt sabiedriskā labuma organizācijas, kuras, reģistrējoties Latvijas Bankā, var veikt monētu apmaiņu bez apjoma ierobežojuma. Treškārt, jau tuvākajā nākotnē veiksim eiro monētu apmaiņas procesa modernizāciju, automatizējot Latvijas Bankas kases darbību un ļaujot iedzīvotājiem monētas apmainīt ar automatizētu iekārtu palīdzību.

Taupot līdzekļus un optimizējot eiro monētu sagādi, jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas 1 centa un 2 centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst, mainot pret tām citu nominālvērtību monētas ar citām eiro zonas valstīm, kuras jau atteikušās no 1 centa un 2 centu monētu izmantošanas.

Šie nebūt nav vienīgie iespējamie pasākumi 1 centa un 2 centu monētu apgrozības samazināšanai. Joprojām aktuāla ir ideja par pirkuma galasummas noapaļošanu skaidrās naudas norēķinos. Tas nenozīmētu, ka cenas veikalos tiktu paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiktu pirkuma galasumma – ja tā beidzas ar 1, 2, 6 vai 7, tā tiktu noapaļota uz leju, ja ar 3, 4, 8 vai 9 – uz augšu.

Augot sabiedrības atbalstam, ceram, ka to ieraudzīs arī tirgotāji, no kuru nostājas vistiešāk atkarīgs, vai spēsim sekot citu eiro zonas valstu paraugam, ieviešot pirkuma galasummas noapaļošanu un tādējādi taupot sabiedrības resursus un saudzējot dabu.

Latvijas Banka ir gatava sēsties pie sarunu galda un apspriest tālākos soļus, bet līdz tam turpināsim gādāt par sabiedrības labumu – netērēsim resursus jaunu monētu kalšanai, veicinot to atgriešanos Latvijas Bankā.

Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs: Inovācijas – new normal Latvijas maksājumu jomā

Šovasar apritēs pieci gadi, kopš ar Latvijas Bankas izstrādāto Zibmaksājumu servisu Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa zibmaksājumus – uz vienotiem eiro zonas standartiem balstītus starpbanku maksājumus, kas tiek izpildīti dažu sekunžu laikā, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Atceros, ka tolaik ar bažām gaidījām, vai Latvijas finanšu nozare un patērētāji būs ieinteresēti un gatavi pieņemt jaunas tehnoloģijas ierasti konservatīvajā banku jomā un vispār – kā tas viss praksē darbosies. Cerības ir piepildījušās ar uzviju, un nu dažādu veidu inovācijas (ne tikai zibmaksājumi un Latvijas Bankas uzturētās infrastruktūras produkti) ir new normal (jaunais standarts) Latvijas maksājumu jomā.

Turpinās būtisks zibmaksājumu skaita un īpatsvara kopējā maksājumu apjomā pieaugums. 2021. gadā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 1.6 reizes, to apjomam palielinoties 2.5 reizes (apstrādāti 18.4 milj. zibmaksājumu 6.3 mljrd. eiro apjomā), atsevišķās dienās apstrādājot līdz pat 100 tūkst. zibmaksājumu.

Līdz 2021. gada beigām zibmaksājumu servisā kopumā veikti 38.77 milj. zibmaksājumu 10.38 mljrd. eiro vērtībā.

Latvijas Bankas uzturētajās maksājumu sistēmās zibmaksājumu starp Latvijas kredītiestādēm īpatsvars 2021. gada 2. pusgadā pieauga līdz 26.11% (2021. gada 1. pusgadā – 22.41%).

2021. gada beigās Zibsaišu reģistrā bija iekļauti 609 tūkst. zibsaišu, un 2021. gada 2. pusgada laikā veikti 20.57 milj. pieprasījumu vēl ērtākai maksājumu uzsākšanai, atsevišķās dienās veicot pat vairāk nekā 150 tūkst. pieprasījumu (salīdzinājumam – 2021. gada 1. pusgada beigās reģistrēti 484 tūkst. zibsaišu un 2021. gada 1. pusgada laikā veikti 12.53 milj. pieprasījumu).

Īpaši jāuzsver Valsts kases sekmīgā pievienošanās Latvijas Bankas nodrošinātajai zibmaksājumu infrastruktūrai no 2022. gada janvāra beigām. Arī publiskais sektors ir atvērts inovācijām un rūpējas par sabiedrības ērtībām.

Runājot par nākotnes iecerēm, Latvijas Banka ir pabeigusi Zibprasījumu servisa izstrādi, un tas ir kļuvis pieejams bankām un citiem šādu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem testēšanai un piedāvāšanai saviem klientiem. Sākotnēji zibprasījumi varētu tikt izmantoti vēl ērtākiem maksājumiem starp dažādu banku klientiem, bet kopumā zibprasījumi būtu izmantojami faktiski jebkurā jomā, jo īpaši e-rēķinu ērtākā un drošākā (arī ātrākā) samaksā, tāpat arī e-komercijā un citur.

Zibprasījumu serviss ir trešais elements Latvijas Bankas nodrošinātajā visaptverošajā un mūsdienīgajā maksājumu risinājumu komplektā – kopā ar zibmaksājumiem un zibsaitēm.

Inovatīvi maksājumu risinājumi arvien straujāk ienāk mūsu ikdienā un padara to ērtāku. Būtiski, ka tie arī palīdz uzņēmējiem jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē.

Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs: Aug interese par kriptovalūtām (un tātad arī riski)

Pēdējā laikā par kriptovalūtām (Bitcoin, Ethereum, Ripple, Dogecoin u.c.) dzirdam regulāri, turklāt visdažādākajās situācijās. Telefonkrāpnieki zvana un "ķer" lētticīgos, kuriem piesola milzu peļņu, ja uzticēs naudu ieguldījumiem kriptovalūtās; globālā satraukuma ēnā investori meklē "miera ostas" saviem ieguldījumiem un kriptovalūtu vērtība ir svārstīgāka nekā iepriekš; Krievija piesauc kriptovalūtas kā iespējamu risinājumu, lai apietu Rietumvalstu noteiktās sankcijas tās finanšu sistēmai pēc barbariskā uzbrukuma Ukrainai, turklāt kriptoaktīvu pārdošanas platformas pēc pašu iniciatīvas cenšas ar šo cīnīties (piemēram, platforma "Coinbase" iesaldēja 25 000 lietotāju no Krievijas). 

Arī "Latvijas Faktu" 2022. gada februārī veiktā aptauja apstiprina, ka aug Latvijas iedzīvotāju informētība par kriptovalūtām – par tām dzirdējuši 89% iedzīvotāju (pirms gada – 77%), bet 8% tās ir ieguvuši vai iegādājušies, un tas ir divas reizes vairāk nekā 2021. gadā.

Informētība nebūt nenozīmē pratību – atklāts ir jautājums, cik no tiem, kuri sākuši vai plāno sākt darboties ar kriptovalūtām, saprot, ka pēc būtības tā nav nauda, bet aktīvs – svārstīgs un riskants. Šis ir būtisks aspekts, un arī "Latvijas Faktu" aptaujā apstiprinās, ka kriptovalūtas arvien vairāk izmanto kā ieguldījumu, ne norēķinu veidu. 2022. gada februārī tikai 12% no tiem aptaujātajiem, kuri darbojas ar kriptovalūtām, tās izmantojuši maksājumiem, bet 80% – nav izmantojuši. Vēl pirms gada kriptovalūtas maksājumiem izmantoja 19% lietotāju, bet 2020. gadā – 24%.

Kas būtu jāzina, darbojoties ar kriptovalūtām? Šeit daži ieteikumi.

  • Vispirms būtu jāizprot kriptovalūtu būtība un to iegādes principi, saprotot, ka tās nevar iegādāties vienkārši ar telefonzvana palīdzību. Apgūstot vienkāršus pamatprincipus, mēs sevi pakļaujam krietni zemākam riskam tikt apkrāptiem.
  • Kriptovalūtas mēdz būt dažādas, un to ieguves principi var krasi atšķirties. Tāpēc, ja izvēlaties investēt kādā no kriptoaktīviem, izpētiet to kārtīgi. Vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad par kriptoaktīviem dēvētas piramīdu vai Ponci shēmas un to veidotāji pazuduši ar ieguldītāju līdzekļiem.
  • Kriptovalūtu cenu var ietekmēt ļoti daudz un dažādi faktori, tāpēc to vērtības ir ļoti svārstīgas. Kriptovalūtu vērtību var būtiski un strauji ietekmēt valstu politiski lēmumi, lielu uzņēmumu un sabiedrībā zināmu personību paziņojumi (piemēram, Īlons Masks (Elon Musk) 2021. gadā nāca klajā ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem par kriptovalūtu pieņemšanu norēķinos par "Tesla" elektroauto, un katru reizi tas radīja nozīmīgas tirgus svārstības.)
  • Liela daļa kriptovalūtu darījumu blokķēdē ir viegli izsekojami, un jebkurš no malas, zinot maciņa adresi, var pārbaudīt tā saturu un redzēt veiktās transakcijas. Tādējādi, ja kāds saka, ka ir pārskaitījis naudu uz jūsu maciņu, jūs to viegli varat pārbaudīt.
  • Glabājiet savas kriptomaciņu privātās atslēgas pēc iespējas vairāk un dažādās drošās vietās. Pazaudējot šo atslēgu, jūs zaudējat piekļuvi savam maciņam un tādējādi – savus kriptoaktīvus.
  • Visbeidzot – jāpatur prātā, ka, izmantojot kriptoaktīvus kā ieguldījumu instrumentu, jārēķinās ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikto pienākumu iemaksāt valsts budžetā iedzīvotāju ienākumu nodokli 20% apmērā no gūtās peļņas.

Noslēgumā vēlos aicināt iepazīties ar kolēģes Kristīnes Petrovskas analīzi par kriptovalūtu uzraudzības tendencēm pasaulē, kā arī ekonometrisko modelēšanu par to izplatību Latvijā. Būtiskākie secinājumi ir šādi:

  • Latvijas iedzīvotāju interese par kriptoaktīviem kopumā ir samērā neliela, tā uzplaiksnī epizodiski un atsevišķos reģionos;
  • maksājumi kriptomaciņu papildināšanai apjoma ziņā ir līdzīgi azartspēļu maksājumiem;
  • Latvijas iedzīvotāju ieguldījumi kriptoaktīvos ir cieši atkarīgi no Bitcoin cenas;
  • kopš 2020. gada vidus kriptoaktīvu tirgus kapitalizācija pasaulē pieaugusi līdz 2 trilj. eiro jeb aptuveni 280 eiro uz katru planētas iedzīvotāju;
  • finanšu tirgu uzraugi Eiropā, ASV un citur steidz līdzi: piedāvā kriptouzraudzības ietvaru – tiem plāno tādas pašas prasības kā salīdzināmiem aktīviem bankās.

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs: eiro viltojumi vēsturiski zemākajā līmenī

2021. gadā atkal apstiprinājies, ka eiro ir drošākā globālā valūta. Apgrozībā konstatēto eiro viltojumu skaits bija vēsturiski zemākajā līmenī – 12 viltotu eiro banknošu uz 1 miljonu banknošu apgrozībā (salīdzinājumam – 2020. gadā bija 17 viltotu banknošu uz 1 miljonu, bet 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, – 48 viltotas banknotes uz 1 miljonu).

Tendence samazināties atklāto viltojumu skaitam bija vērojama arī Latvijā, kas jau tā ir starp vadošajām valstīm eiro zonā naudas drošības jomā. 2021. gadā apgrozībā konstatētas 703 viltotas naudas zīmes, t.sk. 497 viltotas banknotes un 206 viltotas monētas, – aptuveni par 25% mazāk nekā 2020. gadā, kad tika konstatēta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas).

Viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 27 282 eiro (t.sk. 26 905 eiro viltoto banknošu un 377 eiro viltoto monētu dēļ) – aptuveni par 12% mazāk nekā 2020. gadā, kad viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 30 818.5 eiro (t.sk. 30 415 eiro viltoto banknošu un 403.5 eiro viltoto monētu dēļ).

Latvijā izplatītākie ir 50 eiro banknošu viltojumi (2021. gadā – 229), seko2 eiro monētas (176 viltojumi) un 20 eiro banknotes (140 viltojumu).

Eiro zonā kopumā 2021. gadā konstatēti 347 000 viltotu banknošu (salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad konstatēti 460 000 viltotu banknošu, aptuveni par 25% mazāk). Eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās bija 20 eiro un 50 eiro nominālvērtības banknotes (kopā aptuveni 2/3 no viltoto banknošu skaita).

Redzot šos datus, apstiprinās, ka otrās sērijas eiro banknošu ieviešana, kas noslēdzās 2019. gada maijā, ir nodrošinājusi eiro naudas zīmju drošības tālāku uzlabošanos. Vēlos uzslavēt iedzīvotājus un uzņēmējus, kuri ļoti nopietni attiecas pret naudas drošību un labi pārzina eiro banknošu un monētu dizainu un drošības elementus. Tomēr atkārtoju gadu no gada, un darīšu to arī turpmāk – darījumos ar skaidro naudu jābūt modriem un vērīgiem. Lai arī kopējā statistika liecina par priekšzīmīgu naudas drošības situāciju, katrs individuāls gadījums, kad makā tomēr nonākusi viltota banknote, ir sāpīgs katra šāda nozieguma upurim. Turklāt ne tikai no finansiālā skatpunkta raugoties.

Socioloģiskās aptaujas datus un izvērstu informāciju sk. https://www.bank.lv/maksajumu-radars.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI