“Šis solis, kopā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ir nostiprinājis mūsu vietu starp pasaules spēcīgākajām valstīm. Dalība aliansē ir ļāvusi attīstīt mūsu bruņotos spēkus un garantējusi to, ka mūsu aizsardzības līmenis mainās atbilstoši drošības situācijai pasaulē un reģionā”, pauž K. Kariņš, norādot, ka šobrīd Latvijā ir 11 NATO dalībvalstu kareivji, kas šeit atrodas kopā ar Latvijas armiju, palīdzot stiprināt Latvijas valsts aizsardzību.
Ministru prezidents norāda, ka valdība jau iepriekš ir konceptuāli lēmusi par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP trīs gadu laikā. “Šodien valdībā lemsim par attiecīgiem grozījumiem aizsardzības finansējuma likumā, ko plānots sūtīt uz Saeimu, sperot vēl vienu soli tuvāk mūsu mērķa sasniegšanai par aizsardzības finansējuma palielināšanu. Mēs kā NATO dalībvalsts neesam tikai drošības patērētāji, bet mēs arī ieguldām un ieguldīsim aizvien vairāk mūsu aizsardzības modernizācijā, palielinot gan karavīru skaitu, gan militāro ekipējumu un tehniskās spējas”, pauž K. Kariņš, piebilstot, ka Latvija ir aktīvi piedalījusies NATO politisko lēmumu veidošanā un neatlaidīgi strādājusi, lai pilnveidotu savas prasmes un aizsardzības spējas, piedaloties NATO vadītājās starptautiskajās operācijās.
Ministru prezidents uzsver, ka Latvija 18 gadus kopā ar sabiedrotajiem ir strādājusi, lai militārā alianse NATO kļūst dinamiskāka, spēcīgāka un spējīgāka, ko skaidri pierāda arī jaunākie NATO lēmumi, īsā laikā no atturēšanas pozīcijām pārejot uz drošības situācijai atbilstošām aizsardzības pozīcijām.
