DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. martā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents: Latvija un Slovākija ir vienotas uzskatos par NATO Austrumu flanga stiprināšanu

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits šodien uzturas oficiālā vizītē Slovākijā, lai ar Slovākijas prezidenti, premjeru un parlamenta priekšsēdētāju pārrunātu aktuālo ģeopolitisko situāciju, NATO un Eiropas Savienības (ES) darbību, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un kara radīto humāno problēmu risināšanu.

Valsts prezidents Egils Levits un Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova (Zuzana Čaputová) tikšanās laikā līdztekus ģeopolitikas un reģiona drošības jautājumiem pārrunāja Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās humānās problēmas un Eiropas valstu atbalstu Ukrainas bēgļiem. Valsts prezidents izteica atzinību Slovākijai par ātro ES humānās un civilās aizsardzības koordināciju šajā jautājumā. E. Levits arī informēja par Latvijas valsts un visas sabiedrības lielo atbalstu Ukrainai, par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu kara bēgļiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta aktuālā drošības situācija NATO Austrumu flangā un flanga stiprināšana kopā ar NATO dalībvalstu sabiedrotajiem. “NATO Austrumu flanga valstu stiprināšanā Latvija un Slovākija ir vienotas. Papildu četru kaujas grupu izvietošana Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā un Ungārijā, par ko tika lemts NATO valstu un valdību vadītāju ārkārtas samitā Briselē, ir spēcīgs signāls Maskavai,” atzina E. Levits.

Valsts prezidents pateicās Slovākijai par dalību NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā. “150 karavīri no Slovākijas veido vienu no lielākajiem NATO dalībvalstu kontingentiem Latvijā. Tas ir Slovākijas pienesums Latvijas un Baltijas reģiona, kā arī visu NATO valstu aizsardzībai, kas šajā situācijā ir svarīgāk nekā jebkad,” preses konferencē norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Savukārt apspriežoties par nesen apstiprināto ES stratēģisko kompasu – vērienīgu ES rīcības plānu ar mērķi stiprināt ES drošības un aizsardzības politiku laikposmā līdz 2030. gadam – abi prezidenti bija vienisprātis, ka koordinēta ES un NATO darbība stiprinās visas Eiropas drošību.

E. Levits un Z. Čaputova stingri uzsvēra, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības starptautiskajās tiesu instancēs par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Tāpat arī Lukašenko režīms Baltkrievijā ir jāsauc pie atbildības un jāpiemēro stingras tālākās ES sankcijas.

Sarunā tika akcentēta neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu loma un cīņa ar dezinformāciju, atzīmējot, ka jāturpina cīņa pret Kremļa propagandu, kas attaisno vai izplata melus par Krievijas karu Ukrainā. “Demokrātiskas valstis nav bezpalīdzīgas. Ja kāds uzbrūk demokrātiskai valstij un tās sabiedriskajai domai, tai ir jābūt spējīgai sevi aizsargāt. Lai sabiedriskā doma būtu brīva, ir jācīnās ar dezinformāciju. Latvija šajā ziņā ir spērusi zināmus soļus. Tikšanās laikā mēs runājām par iespējām ciešāk sadarboties valstu starpā, daloties pieredzē un meklējot jaunus risinājumus cīņā ar dezinformāciju un anti-demokrātisku propagandu,” teica E. Levits.

Abi prezidenti apspriedās par ES kopīgo darbu pie enerģētiskās neatkarības nodrošināšanas.

Prezidenti pārrunāja arī šī gada jūnijā Rīgā gaidāmo Trīs jūru iniciatīvas samitu un Biznesa forumu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU