“Pašreizējā drošības situācijā kritiski svarīga ir ES un NATO stratēģiskā partnerība, un mūsu kopējās spējas jāveido tā, lai tās papildinātu kolektīvās aizsardzības vajadzības,” piedaloties diskusijā par turpmāko ES drošības un aizsardzības politiku, pauda A. Pabriks.
“Eiropai ir jāinvestē savas pierobežas drošībā, kas ir īpaši aktuāli Ukrainas kara kontekstā. Krievijas agresija Ukrainā arī skaidri parāda, ka Eiropai ir jāīsteno deputinizācija, jāatbrīvojas no Krievijas ietekmes, jāstiprina gan informatīvās telpas aizsardzība, gan arī jārisina enerģijas atkarības jautājumi,” sanāksmē norādīja aizsardzības ministrs.
Savukārt apspriežot turpmāko atbalstu Ukrainai, A. Pabriks uzsvēra, ka ES ir ļoti būtiski skaidri atbalstīt Ukrainas dalību ES. Tāpat svarīgi ir turpināt nodrošināt palīdzību letālu materiālu veidā, stiprinot Ukrainas spējas aizstāvēt ne tikai savu valsti, bet arī Eiropas kopējās vērtības un drošību.
Jau ziņots, ka 27. februārī ES valstu ārlietu ministri vienojās par ES atbalsta sniegšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, izmantojot Eiropas Miera mehānismu. Saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu pieņemtā bezprecedenta atbalsta pakete ietver 500 miljonus eiro palīdzības sniegšanai Ukrainas bruņotajiem spēkiem, stiprinot to spējas aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti un iedzīvotājus.
21. martā ES ārlietu un aizsardzības ministru līmenī apstiprināto ES Stratēģisko kompasu, kas pastiprinās ES lomu būt par savu pilsoņu drošības garantu un sekmēs ES aizsardzības spējas, plānots pieņemt Eiropadomes sanāksmē, kas notiks 24. un 25. martā.
