DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. martā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Apstiprināts Valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns turpmākajiem diviem gadiem

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai īstenotu Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktos uzdevumus, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar sadarbības partneriem izstrādājusi pamatnostādņu īstenošanas plānu 2022.-2023. gadam. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka konkrētus veicamos uzdevumus un pasākumus,  to īstenošanas termiņu, piešķirto un papildu nepieciešamo finansējumu.

Lai īstenotu valodas politikas attīstības virsmērķi, uzdevumus un pasākumus trijos savstarpēji saistītos valsts valodas politikas rīcības virzienos, ir izvirzīti trīs apakšmērķi:

  • valsts valodas drošumspēja un ilgtspējīga attīstība;
  • latviešu valodas vides paplašināšana un valodas resursu ilgtspēja;
  • sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā.

Valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanas plānā ietvertie pasākumi nodrošinās zinātniskos un praktiskos resursus latviešu valodas izpētes ilgtspējai un veidos stratēģisko infrastruktūru latviešu valodas digitalizācijai. Tiks atbalstīta un nostiprināta latgaliešu rakstu valoda, kā arī veicināta lībiešu valodas vitalitāte, tādējādi saglabājot un attīstot Latvijas lingvistiskās vides reģionālo savdabību un stiprinot nacionālo identitāti. Tāpat tiks veidota mērķtiecīga saziņa ar sabiedrību par valodas lietojuma jautājumiem, iesaistot jauniešus lingvistiskās vides veidošanā un latviešu valodas prestiža stiprināšanā.

Valsts valodas izglītības politika un no tās izrietoša kvalitatīva latviešu valodas apguve ir svarīgākais politikas instrumentu kopums, kas nodrošina pietiekošas valodas prasmes valodas lietotāju vidū un rada pozitīvu lingvistisko attieksmi, lai sasniegtu valsts valodas politikas virsmērķi – uzturētu valsts valodas ilgtspēju.

Plānojot valsts valodas politiku, svarīgi ir ņemt vērā divas izmaiņas valsts izglītības politikā: pāreju uz kompetencēs balstītu mācīšanas pieeju un pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā vispārējā izglītībā, nostiprinot arī mācības valsts valodā pamatizglītības pakāpē. Pasākumi, kas saistīti gan ar atbalstu izglītojamiem, gan pedagogiem, nodrošinās sekmīgu valsts izglītības politikas maiņu. Sekmīga pāreja uz pilnveidoto mācību saturu latviešu valodā tiks mērķtiecīgi īstenota, to nodrošinās daudzveidīgi pedagogu profesionālās pilnveides kursi, semināri, meistarklases un pieredzes apmaiņa.

Mērķtiecīga rīcība valsts valodas stiprināšanā nozīmīga kļūst laikā, kad latviešu valodai jāsaskaras ar digitālās vides, mākslīgā intelekta un citiem globalizācijas izaicinājumiem.  Tāpēc plānā īpaša uzmanība pievērsta latviešu valodas digitalizācijai ar mērķi nodrošināt digitālo valodas tehnoloģiju un brīvpieejas resursu izstrādi. Tāpat  plānā paredzēti pasākumi daudzveidīgu latviešu valodas korpusu veidošanai un papildināšanai, t.sk. valodas apguvei un izpētei, kā arī korpuslingvistikas pamatprasmju un digitālo prasmju attīstīšanai dažādām sabiedrības mērķa grupām.

Plānu ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām – Kultūras,  Labklājības, Tieslietu ministriju un citām iestādēm – Latviešu valodas aģentūru, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, Sabiedrības integrācijas fondu,  Valsts valodas centru, augstskolām un universitāšu pakļautībā esošajiem zinātniskajiem centriem. Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, plāna sagatavošanā bija iesaistītas nevalstiskās organizācijas un sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, izsludinot plāna projekta publisko apspriešanu.

Ar šodien valdībā apstiprināto Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas plānu 2022.-2023.gadam var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI