DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. martā, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Pēc steidzamības kārtībā pieņemtā likuma Valsts prezidents norāda, ka partiju finansēšanas sistēma jāturpina uzlabot

Valsts prezidents Egils Levits, izsludinot steidzamības kārtībā pieņemto likumu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, savā komentārā ir devis likuma vērtējumu un ieteikumus tālākajiem uzlabojumiem. Valsts prezidents uzsver: “Joprojām uzskatu, ka ir nepieciešams vēl sīkāk diferencēt partijām piešķiramo valsts budžeta finansējumu, paredzot papildu kritērijus, kas stimulētu jēdzīgu partiju darbību un aktivitāti arī starpvēlēšanu periodā.”

Savā komentārā Valsts prezidents atgādina, ka “valsts budžeta finansējuma palielinājums politiskajām organizācijām (partijām), vienlaikus būtiski samazinot iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, ir bijis vajadzīgs un Latvijas demokrātisko valsts iekārtu ilgtermiņā stiprinošs Saeimas lēmums”.

“No valsts budžeta nepietiekami finansētas un līdz ar to no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā ilgtermiņā izmaksā pārāk dārgi,” publicētajā komentārā raksta Valsts prezidents.

Izsludinātajā likumā ir paredzēts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par daļēju valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu, ja: 1) izbeidzas Saeimā izveidotās politiskās organizācijas (partijas) frakcijas darbība; vai 2) par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās Saeimā izveidotās politiskās organizācijas (partijas) frakcijas deputātu skaits.

“Uzskatu, ka likums šādā redakcijā sasniegs savu mērķi – politiskajai organizācijai (partijai) pēc Saeimas vēlēšanām jāspēj efektīvi pārstāvēt savu vēlētāju intereses un īstenot savu priekšvēlēšanu programmu ar Saeimas frakcijas starpniecību. Tāpat tiks veicināta politisko partiju noturība, attīstība un parlamentārās darbības efektivitāte. Saeimas atbalsts likuma pieņemšanai varētu arī uzlabot sabiedrības uzticēšanos partiju sistēmai, kas mums visiem kopā jāveicina un jāstiprina,” raksta E. Levits.

Runājot par Saeimas kārtības rullī noteikto, ka frakcija ir viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta kopīgās darbības forma Saeimā, Valsts prezidents uzsver, ka “nav pieņemama formāla un gramatiska Saeimas kārtības ruļļa interpretācija, ka frakcijas izveidošana esot Saeimas deputātu tiesības, nevis pienākums. Satversme, Saeimas kārtības rullis un Latvijas parlamentārās tradīcijas prasa, ka sava darba organizēšanai no viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta ievēlētie deputāti izveido savu frakciju sava parlamentārā darba organizēšanai. Frakciju izveide un to darbība Saeimā ir nesaraujami saistīta ne tikai ar likumos iekļauto regulējumu, bet arī parlamentāro tradīciju un parlamenta darba organizēšanas pamatiem. Ja ievēlētie deputāti nespēj izveidot frakciju, tas faktiski nozīmē, ka šie deputāti atsakās no vairākām parlamentārām tiesībām, kas paredzētas tikai frakcijām. Tas nozīmē nespēju pilnvērtīgi īstenot vēlēšanās iegūto tautas priekšstāvju mandātu un efektīvi pārstāvēt savu vēlētāju intereses”.

Valsts prezidents ļoti kritiski vērtē izskanējušos argumentus, ka, iespējams, kāda 14. Saeimā ievēlētā politiskā organizācija (partija) varētu izlemt neveidot Saeimas frakciju tikai ar vienu merkantilu mērķi – lai izvairītos no šajā Likumā paredzētajām sekām – zaudēt valsts finansējuma daļu, nespējot saglabāt dzīvotspējīgu savu Saeimas frakciju visu Saeimas pilnvaru termiņu: “Apzināta nevēlēšanās vai nespēja pēc ievēlēšanas Saeimā izveidot frakciju pēc būtības nozīmē atteikšanos pārstāvēt savu vēlētāju intereses vēl pirms Saeimas darba uzsākšanas.”

E. Levits norāda, ja no viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta ievēlētie deputāti nespēj izveidot frakciju, būtu uzskatāms, ka attiecīgā frakcija ir sabrukusi, nemaz neuzsākot darbu, un attiecīgi tai nebūtu piešķirama likumā paredzētā valsts budžeta finansējuma daļa. “Neatrodu racionālus argumentus, kāpēc politiskajai organizācijai (partijai), kas pēc iekļūšanas Saeimā neizveido savu frakciju, būtu jānodrošina labākas tiesiskās un faktiskās pozīcijas, salīdzinot ar tādu politisko organizāciju, kas pēc frakcijas izveidošanas turpmākā Saeimas pilnvaru termiņā nespēj nodrošināt tās stabilu darbību. Abos minētajos gadījumos politiskā organizācija (partija) nebūtu tiesīga saņemt valsts budžeta finansējuma daļu par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās,” sacīts komentārā.

Valsts prezidents uzskata, ka likuma izskatīšanas gaitā ir izskanējuši vairāki jēdzīgi priekšlikumi, kuros likumdevējam būtu vērts ieklausīties, lai jau tuvākajā nākotnē turpinātu pilnveidot partiju finansēšanas sistēmu.

Īpaši E. Levits vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams ļoti rūpīgi apsvērt šādus virzienus regulējuma uzlabošanai:

  1. pilnveidot regulējumu, kādā partijas atskaitās par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šim precizējumam būtu gan jāatvieglo atskaišu iesniegšana politiskajām organizācijām (partijām), gan jāpanāk, ka sabiedrībai ir pieejama detalizētāka informācija un līdz ar to skaidrāks priekšstats par valsts piešķirtā budžeta finansējuma izlietojumu. Šobrīd spēkā esošais regulējums neliedz partijām arī brīvprātīgi publicēt plašāku atskaiti par piešķirto līdzekļu izlietojumu, tomēr praksē politiskās organizācijas (partijas) publisko tikai to informāciju, ko tiešā tekstā šauri noteic normatīvie akti;
  2. pilnveidot regulējumu saistībā ar mērķu grupām, kam un kādā apmērā politiskā organizācija (partija) ir tiesīga izmantot no valsts budžeta saņemtos līdzekļus, lai piešķirtie līdzekļi kalpotu paredzētajam mērķim. Valsts budžeta finansējuma piešķīrums partijām ir sava veida sabiedrības pasūtījums kvalitatīvai partiju darbībai un attīstībai, kas nepieciešama visas sabiedrības kopējās interesēs. Tāpēc likumdevējs ir tiesīgs diferencēt likumā kritērijus, pēc kuriem partijām ir pieejama noteikta finansējuma daļa. “Vienmēr esmu uzsvēris, ka finansējuma piesaiste tikai vēlēšanās uzrādītājiem partiju rezultātiem pilnībā nesasniedz savu mērķi. Vajadzētu paredzēt kritērijus, kas noteiktu finansējuma daļu partijām paredz arī par to jēgpilnu darbību starpvēlēšanu periodā,” sacīts komentārā;
  3. paredzēt noteikta finansējuma pieejamību arī tām partijām, kuru primārais mērķis nav kandidēšana Saeimas vēlēšanās, bet gan pašvaldību vēlēšanās, paredzot samērīgas iespējas attīstīties un nodrošinot to administratīvo darbību starpvēlēšanu periodā.

Ar pilnu Valsts prezidenta paziņojuma tekstu var iepazīties saitē: https://www.president.lv/lv/media/92351/download

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU